RĪGA, 11. novembris — Sputnik. Pirmdien, 9. novembrī, Nacionālais veselības dienests ziņoja, ka dienu iepriekš slimnīcas uzņēmušas rekordlielu Covid-19 pacientu skaitu – 52 cilvēkus. Jau aizņemta vairāk nekā puse gultasvietu, kas atvēlētas infekcijas slimniekiem, vēsta LTV.
Būs pieaugums
Vairāk nekā puse hospitalizēto Covid-19 pacientu ārstējas kādā no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāriem – Infektoloģijas centrā, stacionārā "Gaiļezers" un Tuberkolozes un plaušu slimības centrā.
RAKUS Infekciju uzraudzības dienesta infektoloģe Monta Madelāne konstatēja, ka hospitalizēto pacientu skaita pieaugums, vismaz daļēji, skaidrojams ar to, ka nav samazinājusies cilvēku aktivitāte ārpus sava "sociālā burbuļa".
"Diemžēl arī jāatzīst, ka pēdējās brīvdienās tas, ko varēja novērot, ka cilvēki izmantoja tā saucamo pēdējo iespēju paballēties, apmeklēt restorānus.
Provizoriski mēs varam sagaidīt vēl lielāku pacientu pieplūdumu tuvāko divu nedēļu laikā," komentēja Madelāne.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati liecina., ka slīdzinoši liels skaits pacientu ārstējas arī Daugavpils reģionālajā slimnīcā (43 cilvēki), Aknīstes psihoneiroloģiskajā slimnīcā (26), Vidzemes slimnīcā (21). Citur hospitalizēto personu skaits ir salīdzinoši mazāks un nesasniedz 20,
"Pacientu skaits ir pieaudzis brīvdienās, līdz ar to droši vien, ka tas nebūs ģimenes ārstu nosūtījums. Šis būs veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ. Lielākoties pacienti, kas nonāk stacionārā, tur nonāk ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) starpniecību. NMPD izvērtē pacienta veselības stāvokli, vai vest viņu uz stacionāru, vai pacients turpina ārstēties ambulatori," stāstīja NVD Stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Laura Kronberga.
Kas nokļūst slimnīcā
Bažas rada fakts, ka gandrīz puse pacientu ir vecāki par 70 gadiem, tātad viņiem ir lielāks risks slimot ilgāk, visbiežāk ir dažādas blakus sūdzības un kaites.
Austrumu slimnīca, vadošā koronavīrusa pacientu ārstniecības iestāde, novērojusi, ka slimnīcās arvien biežāk nonāk arī tādi pacienti, kas ilgstoši – divas un pat trīs nedēļas – ar vīrusu cīnījušies paši, tomēr simptomi saasinās, un tad ir vajadzīga NMPD palīdzība.
Speciālisti saskārušies ar neprognozējamu slimības gaitu.
"Pacientiem (veselības – red.) pasliktināšanās notiek ļoti strauji, un dažās situācijās ļoti negaidīti. Viņš varbūt vēl šodien ap pusdienas laiku izskatās pilnīgi stabils un ar vidēji smagu slimības gaitu, bet jau pēc stundas cilvēkam ir nepieciešama intensīvās terapijas aprūpe. Ar kuru tas notiks, to mēs īsti prognozēt nevaram," uzsvēra Madelāne.
Intensīvā terapija visbiežāk vajadzīga cilvēkiem ar hroniskām slimībām, tiem, kam iepriekš bija vajadzzīga skābekļa terapija.
Iepriekš vēstīts, ka koronavīrusa otrais vilnis Latvijā izrādījies daudz spēcīgāks nekā pirmais. Valdība no jauna izsludinājusi ārkārtējās situācijas režīmu, lai ierobežotu infekcijas izplatību.