RĪGA, 10. novembris — Sputnik. Latvijas valsts dabūja krāsni, izsniedzot kredītgalvojumu privātam uzņēmumam "Liepājas metalurgs" (LM). Attiecīgo dokumentu 2009. gada 30. decembrī parakstīja Valda Dombrovska pirmās valdības finanšu ministrs Einars Repše.
Ķīlā valsts saņēma visu uzņēmumu un uzņēmuma īpašnieku Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala solījumus dot darbu tūkstošiem liepājnieku, maksāt nodokļus, dzīt uz augšu kravu apgrozījumu Liepājas ostā un Latvijas iekšzemes kopproduktu utt. No tā visa valsts reāli ir dabūjusi uzņēmuma mantu kopā ar zaudējumiem un citām problēmām, ko radīja un joprojām rada šīs mantas pārņemšana, uzturēšana un realizācija, izdevumā Neatkarīgā stāsta žurnālists Arnis Kluinis.
Metalurģijas flagmaņa bojāeja
Valsts palīdzēja LM iegādāties jauno krāsni laikā, kad pasaules ekonomikas 2008. gada krīze bija uzskatāmi parādījusi no padomju laikiem mantotās krāsns nederību konkurētspējīgas produkcijas ražošanai, klāsta Arnis Kluinis. Pēc ilgiem strīdiem, tukšiem solījumiem un juridiskiem trikiem uzņēmumu 2013. gada 12. novembrī nācās atzīt par maksātnespējīgu.
Noskaidrojās, ka uzņēmuma kopējie parādi pārsniedz 200 miljonus latu (nepilnus 300 milj. eiro). Tur bija galvojuma un nodokļu parādi valstij, aizņēmumi bankās, neizmaksātas algas, neapmaksāti rēķini par elektrību, dabasgāzi un metāllūžņiem u.tml. Grūti iedomāties, kā šādi parādi var rasties bez uzņēmuma īpašnieku ļaunprātības. Viņu darbības izmeklēšana bez īpašiem rezultātiem ilga vairāk nekā astoņus gadus.
Palika cerība, ka, pārdodot jauno krāsni, izdosies segt lielāko daļu zaudējumu, ko uzņēmuma izputēšana nodarījusi valstij un sabiedrībai. Versiju par vērtīgo krāsni apstiprināja tas, ka atradās divi pretendenti, kas vēlējās izpirkt LM Un atsākt kausēšanu līdz ar dažādu metāla apstrādi, kas jau bija attīstīta LM.
Eināra Repšes mantinieks – Andris Vilks 2014. gada 3. novembrī paziņoja, ka LM esot "ļoti labs piemērs, kā no gandrīz bezcerīgas situācijas Latvijā iespējams reanimēt vienu no lielākajiem valsts uzņēmumiem"; "tā ir ļoti vērtīga un paliekoša pieredze, kas parāda, ka Latvijā var izdarīt ļoti sarežģītas lietas" utt. Līdzīgu viedokli paudusi arī premjerministre Laimdota Straujuma: "Ceru un ticu, ka izdosies atjaunot gan uzņēmuma labo slavu, gan arī nodokļu maksājumus Latvijas valstij."
Dubulta likvidācija
Valsts pārdeva LM Ukrainas uzņēmumam "KVV Group". Ar izkārtni "KVV Liepājas metalurgs" tas tiešām iekūra metālkausēšanas krāsni, taču drīz paziņoja par tās darba apturēšanu. Līdz 2016. gada 1. februārim "KVV Liepājas metalurgs" turpināja nevis tērauda kausēšanu, bet citos metalurģijas uzņēmumos izkausētā metāla velmēšanu. Galu galā tiesa bija spiesta pasludināt "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu tāpat, kā "Liepājas metalurgu".
Juridiski tie ir divi dažādi uzņēmumi likvidācijas procesos, kas ne vienā, ne otrā gadījumā nav beigušies. LM maksātnespējas administrators kopš 2013. gada ir Haralds Velmers, bet "KVV Liepājas metalurgam" nomainījušies trīs administratori. Tagadējā administratore Argita Jaunsleine plāno procesu pabeigt nākamajā gadā. Nosacījums procesa pabeigšanai ir atlikušo "KVV Liepājas metalurga" īpašumu pārdošana, kas, pretēji cerētajam, nenotika šogad un var ievilkties arī nākamgad. Savukārt H. Velmers nevar pabeigt LM maksātnespējas procesu pirms vairāku lietu izskatīšanas tiesās.
Attiecībā uz "KVV Liepājas metalurgu" turpinās vēl ne lietas izskatīšana, bet gatavošanās izskatīt "KVV Group" un "KVV Liepājas metalurga" īpašnieka Jevgeņija Kazmina prasību pret Latvijas valsti Pasaules bankas paspārnē Vašingtonā (ASV) ierīkotajā Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes). Prasītājs uzskata, ka Latvijas valsts viņu apkrāpusi, pārdodot ne tikai finansiāli bankrotējušu, bet tehniski nelietojamu uzņēmumu kā īstu uzņēmumu. Viņš prasa atpakaļ pirmās iemaksas Latvijas valstij par uzņēmumu un prasa kompensēt izdevumus par veltīgajiem mēģinājumiem iekurināt brāķa krāni u.tml. Šo prasību summa sasniedz aptuveni 30 miljonus eiro. gatavošanās velkas jau gadus trīs, un šomēnes pienāks kārtējais termiņš lietas izskatīšanai, kas atkal varētu nenotikt.
Par metāllūžņu cenu
Nav saprotams, kāpēc piedāvātās metālkausēšanas krāsns reālā vērtība būtu lielāka par metāllūžņu vērtību, no kuras vēl jāatskaita krāsns izjaukšanas izmaksas. Tas būtu brīnišķīgs pārsteigums, ja izsoles rezultāti pierādīs ko citu.
Diez vai vispār kādreiz izdosies līdz galam aprēķināt zaudējumus, kādi radušies, sacīsim, kopš brīža, kad E. Repše parakstīja galvojumu LM. Skaidrs, ka simtus miljonus eiro tie veido, secināja Neatkarīgā.