Lavrovs salīdzināja krievvalodīgo diskrimināciju Baltijā ar XXI gadsimta aparteīdu

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs salīdzināja ar XXI gadsimta aparteīdu krievvalodīgo diskrimināciju Ukrainā un Baltijas valstīs.
Sputnik

RĪGA, 5. novembris — Sputnik. Eiropas Padome nedrīkst ignorēt miljoniem krievu un krievvalodīgo diskrimināciju Ukrainā un Baltijā – tas ir XXI gadsimta aparteīds, paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzrunājot Eiropas Padomes Ministru komitejas 130. neklātienes sesijas dalībniekus.

Ždanoka nosaukusi noteikumu nepilsoņu problēmas risināšanai ES līmenī

Ministru komitejas 130. sesija Atēnās notiek tiešsaistes formātā. Personīgi sesijā piedalās tikai Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Peičinoviča-Buriča, ECT priekšsēdētājs Roberts Spano, EPPA prezidents Riks Demss un ES komisāre cilvēktiesību jautājumos Dunja Mijatoviča.

"Ukrainā un Baltijas valstīs miljoniem cilvēku pakļauti diskriminācijai par to, ka viņi ir krievi vai runā krievu valodā," informēja  Krievijas politiķis.

"Simtiem tūkstošu pieskaitīti nepilsoņiem, viņiem atņemtas pamattiesības. Eiropas Padome nedrīkst skatīties caur pirkstiem uz šo XXI gadsimta aparteīdu – tas nodara nelabojamu kaitējumu tās reputācijai," akcentēja Lavrovs.

Latvijā dzīvo gandrīz divi miljoni cilvēki. Aptuveni 250 tūkstoši viņu vidū ir nepilsoņi – bijušie PSRS pilsoņi, kas pēc Latvijas suverenitātes pasludināšanas palika valstī, taču viņu priekšteči nav dzīvojuši republikā līdz 1940. gadam, viņiem atņemtas pamattiesības. Krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, tomēr tā tiek uzskatīta par svešvalodu, tai nav piešķirts pat reģionālās valodas statuss.

Latviešu Twitter: nepilsoņiem vajag palīgskolu, nevis balsstiesības

Igaunijā dzīvo 1,3 miljoni cilvēku, apmēram 84% viņu vidū ir šīs valsts pilsoņi. Vairāk nekā 100 tūkstošiem Igaunijas iedzīvotāju ir Krievijas pilsonība, vēl apmēram 90 tūkstošiem nav nekādas pilsonības.

Krievija jau vairākkārt dažādos starptautiskajos formātos, ieskaitot EDSO, piesaistījusi uzmanību krievvalodīgo statusam gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs.

Cita starpā Maskava pauž bažas par Rīgas plāniem ieviest latviešu mācību valodu bilingvālajās skolās, fiksēts spiediens pret pašvaldību pirmskolas izglītību krievu valodā. Turklāt Krievijas ĀM vairākkārt aicinājusi Baltijas valstis "likvidēt kaunpilno nepilsonības institūtu".