RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, kāds ir viņa redzējums par situāciju telekanāla Rīga TV24 programmā "Dienas personība ar Veltu Puriņu".
"Realitātē ir tāda sajūta, kā pirms apokalipses," viņš teica.
Biedējošās izjūtas pamatā ir konkrēti fakti.
"Es domāju, ir jāpaskatās vienkārši uz cipariem. Ja mēs redzam, ka ikdienā mums ir 200 līdz 250 jauni diagnosticētie pacienti, tad, sarēķinot uz vienu miljonu, pieņemot, ka Latvijā ir divi miljoni iedzīvotāju, kas patiesībā tā pat nav, sanāk, ka mums ir 100 jaunie gadījumi uz miljonu iedzīvotāju. Ja paskatītos pavasarī, Itālijā šajā laikā, tajā karstākajā periodā bija 80 uz miljonu iedzīvotāju. Iznāk, ka mēs atrodamies tajā stāvoklī, kurā atradās itāļi pavasarī. Līdzīgi mēs varam salīdzināt ar Vāciju un citām valstīm," teica Rācenis.
Taču, viņš atgādināja, Latvijai ir būtiska atšķirība no Rietumeiropas bagātajām valstīm – ne tuvu nav tik attīstīta veselības aprūpes sistēma.
"Līdz ar to, ja mēs skatāmies, ka šie pacienti, kuri ir šodien diagnosticēti, 5-7 dienu laikā, 10-20% no tiem būs nepieciešama hospitalizēšana, jeb ārstēšana slimnīcās. Tas nozīmē, ka šīs nedēļas laikā slimnīcām būs jāuzņem 20-60, pat 70 pacienti dienā, no kuriem 3-10% būs ar smagu gaitu. Tas nozīmē, ka 3-10 pacientiem vai pat vairāk būs jānonāk intensīvās terapijas nodaļā, daļai būs nepieciešami ventilatori plaušu nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka mūsu veselības aprūpes sistēma tiks noslogota šausmīgi ātri," teica Rācenis.
Ārsts piezīmēja, ka slimnīcām un medicīnas personālam būs grūti tikt galā ar tādu pacientu pieplūdumu.
"Mani biedē. Pilnīgi tāda sajūta, kā pirms kaut kādas milzu zemestrīces vai pirms kraha, ka šie pacienti nokļūst slimnīcā un slimnīcas būs pārpildītas, jo ir jau šobrīd sasniegti griesti atsevišķās slimnīcās, cik pacientus var stacionēt. Piemēram, iepriekš mēs Stradiņa slimnīcā tādus pacientus ikdienā ļoti maz redzējām, jo viņi tika uzreiz pārvesti projām, tad šobrīd tā ir ikdiena. Un mēs visu laiku redzam jaunus un jaunus. Viņi nonāk nodaļās izolācijas režīmos, bet tās izolācijas vietas nav bezgalīgas. Protams, ka no tā cieš arī citi pacienti, kuriem nepieciešama cita veida palīdzība," viņš paskaidroja.
Mediķis norādīja, ka personāls ir spiests pielāgoties situācijai, taču ir arī citi smagi slimi pacienti, kam vajadzīga uzmanība. Rezultātā mediķu vidū aizvien biežāk vērojams spēku izsīkums.
"Man ir jādomā visu laiku: kur es varu šo pacientu pielikt, jo man vēl nav šī Covid-19 analīze, man ir jāpārbīda uzreiz visa loģistika, man ir jātaisa izolācijas režīms, mēs nevaram nekur staigāt, mums ir jābūt šeit uz vietas. Nedod Dievs, mazāk uzturēties uzņemšanas nodaļā vai, nedod Dievs, mēs esam bijuši pie kāda pozitīva pacienta – tam cilvēkam uzreiz ir jāiet izolācijā. Šādā veidā izkrīt arī medicīnas darbinieki. Un tas notiek minūšu, stundu laikā – kad viņus aizsūta mājās, viņiem pašiem sākas veselības problēmas. Tajā brīdī mums vairs nav, kas sniedz palīdzību. Līdz ar to visa tā akūtā palīdzība – insulti, infarkti, ķirurģiskas patoloģijas – visa šī palīdzība tiek novēlota, jo tas viss algoritms, kam mēs ejam cauri, šausmīgi visu pagarina," pastāstīja Rācenis.
Mediķis norādīja: ja tagad neizdosies ierobežot slimības izplatību, problēmas radīsies pēc pusgada vai pēc gada.
"Es saprotu, ka no paša Covid-19 šobrīd tā lielākā mirstība nav, salīdzinot ar kardiovaskulārajām slimībām, bet tas tikai pastiprinās to citu slimību mortalitāti. Un pats vīruss, pats par sevi, viņš arī rada diezgan lielas sekas. Ja mēs nespēsim ar to tikt galā, diemžēl tā bedre būs daudz, daudz dziļāka pēc pusgada vai pēc gada," programmas ēterā brīdināja ārsts.