RĪGA, 26. oktobris — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Patlaban izglītība "krievu" skolās Latvijā ir kā čemodāns bez roktura – nest grūti, bet pamest žēl. Valsts valodas apguves metodikā izrāviens 10 gadu laikā nav panākts, valoda tiek apgūta, mācoties tajā citus priekšmetus. Nu, kā apgūta...
Spriežot pēc skolēnu vidējā rezultāta latviešu valoda padodas grūtāk nekā citas, sekmes visos priekšmetos ir kritušās.
Vecāki darīja visu iespējamo, lai uzlabotu situāciju un nodrošinātu bērniem papildu izglītību, kas ļautu kompensēt Latvijas izglītības sistēmas trūkumus. Arī mītiņos gāja, pieprasījumus IZM rakstīja, Krievijas vēstniecībā vērsās. Panākumu nebija.
Toreiz Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs solīja bezmaksas papildu nodarbības skolēniem, tomēr nepaspēja izpildīt solījumu. Tagad beidzot darbs ir sācies. Papildu izglītība krievu valodā ir pieejama. Tiesa, pagaidām ne visiem, apmēram vienam no 54 krievu skolēniem. Taču tas ir tikai sākums!
Paldies SPbVU
Pirms nedēļas skolēnu vecāku vidū izskanēja jaunums: ir iespēja pieslēgties Sanktpēterburgas valsts universitātes (SPbVU) bezmaksas papildu uzdevumiem. SPbVU jau trešo gadu izstrādā attālināto mācību programmu 10.-12. klašu krievu skolēniem visā pasaulē, šogad parādījusies programma 6.-9. klasēm.
SPbVU bezmaksas skolas darbības trijos gados par to ieinteresējušies skolēni no sešām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Spānijas, Kazahstānas, Kirgīzijas un Uzbekistānas. Pie tam citu valstu skolēni var pateikties ne tikai SPbVU – liela loma bija arī Latvijas vecāku aktivitātei.
Pirms trim gadiem SPbVU pēc palīdzības vērsās Rēzeknes aktīvists Vadims Gilis. Tagad programma 6.-9. klašu skolēniem tiek izstrādāta pēc Rīgas Vecāku biedrības pārstāves Jūlijas Sohinas lūguma. Ne velti vecāki mocījušies un klieguši par savām problēmām pa visu pasauli. SPbVU viņus ir sadzirdējusi. Vēlāk varbūt izdzirdēs vēl kāds.
Universitātes (starp citu, tā ir viena no trim labākajām augstskolām Krievijā) interese – sagatavot sev studentus, arī no ārvalstīm. Universitātes ietvaros – īsta humāna labdarība. Taču ir labums arī Krievijas valstij. Patiesībā tas ir atbalsts valsts imigrācijas politikai. Krievija bieži piedāvā iespējas iekārtoties darbā ārvalstu studentiem vietējās augstskolās.
Pašu krievvalodīgo ārvalstu skolēnu interese ir saprotama: uzlabot zināšanas dzimtajā valodā. Tomēr viņiem piedāvājas arī citu tautību skolēni, kas pievērš uzmanību studiju iespējām Krievijā, kur bez maksas ļoti kvalitatīva augstākā izglītība.
Varbūt kādu tas izbrīnīs, tomēr starp Krievijas augstskolu abiturientiem ir arī skolēni no Latvijas, latviešu skolu absolventi. Viņi bieži vien norāda, ka izvēles pamatā ir bezmaksas augstākā izglītība Krievijā un lētāka dzīve salīdzinājumā ar Eiropu. Un, protams, pašas izglītības augstā kvalitāte.
Ko profesori stāstīs skolēniem?
Pie tam SPbVU ir papilnam katedru. Var izraudzīties lekcijas bērniem un viņu vecākiem. Kopā ar pieteikumiem mācībām 6.-9. klašu skolēniem notika sākotnēja anketēšana, un vecākiem (vai skolēniem) tika piedāvāta iespēja izvēlēties interesējošos priekšmetus.
Protams, priekšmetu galīgajai izvēlei tika izmantotas vairākuma vēlmes. Priekšmeti sarindojās pēc popularitātes: matemātika, krievu valoda, vēsture, bioloģija, ķīmija, fizika, literatūra, ģeogrāfija.
Atzīmēšu, ka efektīvas imigrācijas politikas labad jāseko skolēnu vēlmēm (tas nodrošina interesentu plūsmu), taču jāpatur prātā arī tādi nācijas pašapziņai svarīgi priekšmeti kā vēsture un literatūra. Būt krievam – pats galvenais ir domāt kā krievam.
Starp papildu priekšmetiem jābūt gan literatūrai, gan vēsturei, jo tie liek pasaules uztveres un nacionālās morāles pamatus. 10.-12. klasēs viss sākās ar krievu valodas un literatūras (šiem priekšmetiem Latvijas izglītības reforma nodarījusi lielāko ļaunumu) un Krievijas vēstures (to Latvijā nemācās nemaz) mācībām. Pēc tam par projektu padzirdēja citu valstu skolēni un lūdza kaut ko līdzīgu, tikai papildināt priekšmetu sarakstu.
Augstskolas mācībspēki iztaujāja vecākus un papildināja programmu ar matemātiku, Krievijas ģeogrāfiju un dabas zinātnēm. Pēc tam sarakstā parādījās krievu valoda kā svešvaloda. Iespējams, nākotnē saraksts vēl pieaugs.
Tālmācības ļauj skolēniem noklausīties kvalificētu pasniedzēju kursus no Sanktpēterburgas universitātes un Fadejeva Agadēmiskās ģimnāzijas, saņemt unikālu pieredzi izglītībā un paplašināt redzesloku.
Profesūra bija pārsteigta
Uzsvēršu vēlreiz – projekts ir jauns. Pirms gada tajā piedalījās tikai 150 vecāko klašu skolēni. Šogad – 450. Interesanti, ka SPbVU skolā 6.-9. klasēm paredzētajiem kursiem, ko iniciēja Rīga, Latvijā vien pieteikušies aptuveni 1200 cilvēki.
Kas sagādāja pārsteigumu profesoriem? Pēterburga plānoja, ka ieinteresēsies aptuveni 100 cilvēki, bet pieprasījums acumirklī bija desmitkārt lielāks. Tagad reģistrācija ir slēgta – interesentu ir pārāk daudz.
Īpaši piezīmēšu, ka tāds skaits zinošu krievu nacionālistus nesatrauks. Runa ir apmēram par 2% no krievu skolēniem Latvijā. Esmu pārliecināts, ka vēlme gūt izglītību dzimtajā valodā ir daudz lielāka. Tomēr es ceru, ka SPbVU piemēram sekos arī citas Krievijas augstskolas, tāpēc krievu skolēniem Latvijā būs iespēja iegūt pienācīgu izglītību.
SPbVU mācības ritēs sestdienās. Viens priekšmets – 50 minūtes, 10 minūtes – pārtraukums. Nodarbības organizētas kā video lekcijas SPbVU platformā.
Skolēni redz skolotāju, skolotājs audzēkļus neredz. Skolēni var rakstiski uzdot jautājumus čatā, skolotājs iespēju robežās uz tiem atbild. Pēc lekciju kursa notiek pārbaudes darbi. Gada beigās tiek izsniegti sertifikāti. Vidusskolas skolēniem tie dāvā papildu punktus tālākajām studijām SPbVU.
Svarīgi ir arī tas, ka mācības dzimtajā valodā banāli dod iespēju labāk saprast priekšmetus, ko skolā māca svešā valodā.
Pieteikties nenozīmē mācīties
Patiesībā gan jāsaka, ka ar mācībām tiešsaistē vienmēr ir vienas un tās pašas problēmas. Reālo skolēnu skaits vienmēr ir mazāks nekā pieteikušos audzēkņu skaits. Jautājums ir tikai par to, cik liela būs atšķirība. No vienas puses, vienmēr ir tie, kas priecātos par iespēju piedalīties programmā, taču nav paspējuši savlaicīgi pieteikties. Organizatori viņiem piedāvā pieteikties papildu komplektācijai>>>
Par mācību kvalitāti uztraucās ļoti daudzi krievu skolēnu vecāki. Dažkārt pēc noteiktu politiķu izteikumiem šķiet, ka Latvijas valstij vispār nevajag, lai krievu pilsoņi mācītos latviešu valodu. Vajag, lai viņi sliktāk mācītos un nevarētu masveidā pretendēt uz labu darbu.
Olimpiāžu dalībnieki un citi skolēni, kas spējīgi uz individuālām mācībām un individuālām sekmēm izglītībām Latvijai ir vajadzīgi (ja vien labi pieprot latviešu valodu). Krievu skolēnu vidējo masu daži politiķi uzskata par īstu balastu.
Statistika
Pagājušajā mācību gadā "krievu" skolās mācījās nepilni 55 tūkstoši audzēkņu – aptuveni ceturtā daļa no visiem skolēniem Latvijā. Lai arī tādas skolas tiek uzskatītas par "krievu" skolām, patiesībā mācības lielākajā daļā priekšmetu notiek valsts valodā.
Patiesībā krievu valodā daļēji saglabājušās mācības jaunākajās klasēs. 4.-6. klasēs – krievu valodas, literatūras un vēl viena priekšmeta mācības pēc izvēles, 7.-9. klasēs proporcija samazināta līdz 80/20 – tikai 20% priekšmetu tiek mācīti dzimtajā valodā. 10.-12. klasēs dzimtajā valodā netiek pasniegts neviens priekšmets, krievu valodas nodarbību nav. Pat latviešu skolās, kur krievu valodu apgūst kā svešvalodu, tādas nodarbības ir, bet krievu bērniem tās uzskata par liekām.
Cik lielā mērā tas sagādā problēmas krievu cilvēkiem? Daļa vecāku ir noraizējušies, viņi gribētu saglabāt savu nacionālo identitāti. Daļa, kam izglītība "krievu" skolās sagādājusi tikai vilšanos, pārved bērnus uz latviešu skolām.
Grūti nosaukt precīzu skaitu, taču, spriežot pēc IZM statistikas, sešu gadu laikā no pēdējās demogrāfiskās bedres skolās (2013.-2014.gg.) skolēnu skaits krievu skolās svārstījās divu tūkstošu robežās, bet latviešu skolās pieauga par sešiem tūkstošiem.
Daļa skolēnu, kas palielināja audzēkņu skaitu latviešu skolās, ir asimilēti krievi. Neviens nevar pateikt, cik liels ir viņu skaits. Taču gan tie, kas cīnās par krievu nacionālo identitāti, gan tie, kas cenšas asimilēties, ir mazākumā,
Lielāko daļu starp krievu skolēniem un viņu vecākiem sastāda padevīgā masa, kuri gatavi pieņemt jebkādus noteikumus un protestēt spēj tikai virtuvē. Ko lai saka...
Protams, var jau paust neapmierinātību virtuvē, Facebook vai ziņu komentāros kādā ziņu vietnē. Taču pat paši komentētāji apjēdz, ka tas neko nemaina.
Ko tad var darīt reāli? Piemēram, aizpildīt anketu prasības iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā pret valodu reformu skolās un dārziņos: Parents.lv.