Pirmo reizi aprakstīta baismīgākā katastrofa Zemes vēsturē

Zinātnieki detalizēti aprakstījuši katastrofu, kuras rezultātā uz Zemes izmiruši 95% jūras un 75% sauszemes dzīvnieku.
Sputnik

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Okeāna pētījumu centra un Helmholca vārdā nosauktā Ģeoloģijas pētījumu centra (Vācija) zinātnieki pirmo reizi detalizēti aprakstījuši globālo katastrofu, kas notikusi uz Zemes pirms 252 miljoniem gadu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Portālu EurekaAlert.

Katastrofas rezultātā uz Zemes izmiruši 95% jūras un 75% sauszemes dzīvnieku. Valda uzskats, ka to izraisīja vulkāniskā aktivitāte tagadējās Sibīrijas teritorijā perma un triasa periodu mijā, tomēr līdz šim tam nebija nekādu precīzu pierādījumu, stāsta izdevums.

Zinātnieks: Latvijai nav jābaidās no globālās sasilšanas, ir nopietnākas problēmas

Pētījumu gaitā zinātnieki izmantoja pārakmeņojušos brahiopodu gliemežvākus, kuru pēdas atstātas pirms 252 miljoniem gadu Tetisa okeāna seklo šelfa jūru dibenā. Izmērot bora izotopus pārakmeņojošos gliemežvāku sastāvā, zinātniekiem izdevās fiksēt jūras ūdens pH lieluma izmaiņas pirms un pēc sugu masveida izzušanas. pH līmeni ietekmē ogļskābās gāzes līmenis atmosfērā, pētniekiem radās iespēja rekonstruēt arī šos datus.

Izrādījās, ka plaši magmas izverdumi atbrīvoja milzīgu daudzumu siltumnīcu gāzes. Tās uzkrāšanās atmosfērā ilga vairākus gadu tūkstošus un noveda pie ūdens temperatūras un skābuma līmeņa pieauguma okeānā. Galu galā izzuda kalcificējošie jūras organismi.

Siltumnīcas efekta ietvaros cēlās temperatūra un ķīmiskā dēdēšana uz sauszmes. Okeānos nokļuva liels daudzums uzturvielu, tos pārlieku barojot, pieauga mirušās zonas, kurās zuda skābeklis. Vairāki faktori vienlaikus iznīcināja dažādu grupu dzīvniekus.

Biedējoši tempi: jūra aizvien biežāk atņem zemi tās īpašniekiem Latvijā

Metāna hidrātu šķīšana – vēl viens potenciālais katastrofas iemesls – atzīts par mazticamu.

Pētnieku grupas vadītāja Hana Jurikova paskaidroja, ka senos vulkānu izvirdumus nevar salīdzināt ar antropogēnajiem ogļražu izmešiem – pat visas fosilās degvielas sadegšana nenovedīs pie tāda ogļskābās gāzes apjoma pieauguma atmosfērā, kāds notika perma un triasa periodu mijā.

"Vienlaikus bažas rada fakts, ka siltumnīcas gāzes uzkrāšānās patlaban 14 reizes pārsniedz tempus, kādi bija novērojami lielākās bioloģiskās katastrofas laikā Zemes vēsturē," piezīmēja zinātniece.