RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. "Saskaņas" deputāti vērsās pie ministres Ilzes Viņķeles ar prasību paskaidrot, vai Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisijas lēmums – Covid-19 epidēmijas krīzes gadījumā neārstēt sirmgalvju un "hroniskos" slimniekus – ir oficiāla valsts nostāja. Tāpat parlamentārieši interesējas, vai Veselības ministrija neplāno izveidot "zaļo koridoru" mediķiem no Baltkrievijas.
Partijas "Saskaņa" Saeimas frakcijas deputāti vērsās pie Veselības ministrijas vadītājas ar virkni jautājumu, kuri skar Latvijas medicīnas gatavību Covid-19 krīzei, kādi resursi ir valsts rīcībā un kā tie tiks iedalīti. Tostarp deputāti pievērsa uzmanību Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas lēmuma citātu publikācijai, kuru veica bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Tur tiek teikts par to, ka komisija atzinusi par ētisku neārstēt ar visiem pieejamajiem līdzekļiem cilvēkus vecumā virs 75 gadiem ar hroniskām slimībām un citus smagi slimus pacientus. Tad vairāk jauno un "perspektīvāku" pacientu saņems piekļuvi potenciāli dzīvību glābjošām ārstēšanas metodēm.
Deputāti lūdz Viņķeli paskaidrot, vai tā ir oficiālā valsts nostāja.
"Esmu pārliecināta, ka neviens ārsts nevēlas nonākt briesmīgas izvēles situācijā: šo pacientu glābsim, jo viņam ir izredzes izdzīvot, bet šo nē, jo viņam iespēju ir mazāk… Bet tas, ka Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisija pieņēmusi tamlīdzīgu lēmumu – jau pati par sevi ir diagnoze sabiedrības veselības sistēmai. Tas nozīmē, ka ārstiem, profesionāļiem ir pamats uzskatīt, ka veselības aizsardzības sistēma nespēs izturēt slogu slimības izplatīšanās un hospitalizāciju skaita pieauguma gadījumā. Un tas ir biedējoši," sacīja deputāte Regīna Ločmele-Luņova.
Viņa paskaidroja, ka "Saskaņas" Saeimas frakcija šī iemesla dēļ nolēma vērsties pie Viņķeles ar prasību sniegt informāciju par reālo situāciju ar gultasvietu skaitu, slimnīcu nodrošinājumu ar nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu.
Daži no ministrei uzdotajiem jautājumiem:
– Kāds hospitalizāciju skaits un kādā laika periodā kļūs kritisks veselības aprūpes sistēmai? Tajā skaitā – saistībā ar personāla trūkumu medicīnā. Vai ir plāns dažādu profilu ārstu un medicīnas darbinieku pārcelšanai un pārkvalificēšanai darbā ar Covid-19 pacientiem?
– Vai ir plāns ambulatorās un stacionārās medicīniskās palīdzības organizēšanai pacientiem, kuru slimības krīzes epidemioloģiskā situācijā nav saistītas ar Covid-19? Kā tiks atdalītas Covid-19 pacientu un pacientu bez Covid-19 plūsmas?
– Kāds ir specializēto aizsardzības līdzekļu (masku, kombinezonu utt.) krājums, ko izmanto, lai pasargātu medicīnisko personālu no infekcijas?
– Cik valstī ir plaušu mākslīgās ventilācijas ierīču, kuras var izmantot tieši Covid-19 pacientu ārstēšanai?
– Ir zināms, ka Covid-19 rada daudz dažādu komplikāciju, tāpēc var būt nepieciešams ļoti dažāds medicīniskais aprīkojums. Vai ir revidēts nepieciešamais medicīniskais aprīkojums un kādi ir rezultāti? Vai notiek sarunas papildu medicīniskā aprīkojuma iegādes nepieciešamības gadījumā?
– Vai Veselības ministrija ir apstiprinājusi protokolu, kas ļautu ārstiem krasas epidēmiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā neārstēt pacientus, kuri vecāki par 75 gadiem, un hroniskus slimniekus?
"Zaļais koridors" baltkrievu ārstiem
Savā Viņķelei adresētajā informācijas pieprasījumā "Saskaņas" deputāti norāda, ka kadru deficīts veselības aprūpes sistēmā jau ir sasniedzis tādu līmeni, kad kļūst apšaubāma cilvēka medicīniskās palīdzības saņemšanas tiesību ievērošana. Opozīcija lūdz Veselības ministriju sniegt pasākumu plānu kadru deficīta krīzes pārvarēšanai medicīnā un akcentē iespēju piesaistīt mediķus no Baltkrievijas.
"Tagad iespēju apmeklēt ārstu var nākties gaidīt ilgāk par deviņiem mēnešiem. Daļēji tas ir saistīts ar ambulatoro un stacionāro pakalpojumu pārtraukumiem uz trim nedēļām pavasarī sakarā ar Covid-19 izsludināto ārkārtas situāciju. Bet patiesībā galvenais iemesls nav ārkārtas situācija, bet gan hronisks ārstu trūkums pilnīgi visās valsts medicīnas iestādēs," saka medicīnas speciāliste, Babītes novada vicemēre Darja Cvetkova. "Covid-19 izgaismoja melnos caurumus Latvijas medicīnā , bet, iespējams, krīze Baltkrievijas norāda uz veidu, kā tos aizpildīt. Viens no iespējamiem un salīdzinoši lētiem risinājumiem ir – uzaicināt darbā ārstus no krīzes pārņemtās Baltkrievijas."
Pēc Cvetkovas sacītā, Veselības ministrija, sekojot Ekonomikas ministrijas piemēram, varētu izskatīt iespēju ieviest "zaļo koridoru" baltkrievu mediķiem, kā tas tika izdarīts priekš IT nozares.
"Ekonomikas ministrija piedāvā Baltkrievijas IT uzņēmumiem pārcelt savu biznesu uz Latviju. Un rada tā saukto "zaļo koridoru", atvieglojot birokrātiskās procedūras, kas nepieciešamas biznesa pārcelšanai. Protams, situācija IT un veselības aprūpes jomā ir principiāli atšķirīgas. Runa ir par dažādām metodēm, kā piesaistīt speciālistus Latvijai. Bet ir svarīgi definēt politisko nostāju: valstij ir jāatzīst, ka nozarei ir nepieciešami ārvalstu speciālisti, viņi jāaicina un jāsāk radīt apstākļi šādu speciālistu adaptācijai vietējam darba tirgum – tostarp, apmaksājot valsts valodas kursus," saka Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova. "Un mums jāatceras, ka Lietuvai un Polijai jau tagad ir plāni piesaistīt ārstus no Baltkrievijas – par kvalificētu darbaspēku ir spēcīga konkurence."