RĪGA, 24. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Ārkārtas sēdē piektdien Latvijas valdība, būtībā, bija spiesta atzīt, ka iepriekš apstiprinātie Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi izrādījās neefektīvi.
Par patreizējo situāciju valdības locekļus informēja Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs. Viņš uzsvēra, ka "Covid-19 atkal ir pierādījis, ka spēj izplatīties ļoti ātri, ātrāk, nekā daudzas citas infekcijas.
Tā, pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā tika reģistrēti 1004 inficēšanās gadījumi, kas ir par 44% vairāk, nekā iepriekšējās septiņās dienās. Saskaņā ar speciālista atzinumu, straujais inficēto skaita pieaugums nav saistīts ar palielinājušos testu skaitu – jo testu ir veikts vien par 6% vairāk. Turklāt no 2,4% līdz 3,2% pieaudzis pozitīvo testu īpatsvars pret to kopējo skaitu.
"Līkne stabili iet uz augšu, mēs neredzam svārstības, tendenci uz samazināšanos," atzīmēja Perevoščikovs, norādot, ka, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvijā saslimstību skaits ir viens no zemākajiem.
Vidējais saslimstības rādītājs Latvijā ir 88,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, tikmēr Rīgā tas ir 115,9. Signāl nav labvēlīgs, ņemot vērā to, ka Rīgā infekcija var izplatīties ātrāk, nekā reģionos.
Vēl viena nelaba infekcijas izplatības pazīme – tās pārnēsātāji bieži vien ir cilvēki vecumā no 15 līdz 49 gadiem, aktīvie iedzīvotāji. Attiecībā uz inficēšanās vietām, 30% cilvēku inficējās izglītības iestādēs, 25% - mājsaimniecībās, no radiniekiem un tuviniekiem, 14% - darbavietās.
Uzstājoties valdības sēdē, Jurijs Perevoščikovs neizteica pat aptuvenas prognozes attiecībā uz termiņiem, kad infekcijas izplatību varēs apturēt. No kā var secināt, ka jaunais Covid-19 vilnis būs uz ilgāku laiku.
Maskas un ierobežojumi
Pieņemot lēmumu par jaunu ierobežojošo pasākumu ieviešanu, valdība vairs nenoteica termiņu, līdz kuram tie būs spēkā. Atšķirībā no pēdējiem, līdz 6. novembrim pieņemtajiem, taču priekšlaicīgi atceltajiem to neefektivitātes dēļ, jaunie pasākumi būs spēkā līdz tam brīdim, kamēr tos nenomainīs mīkstāki, ja situācija uzlabosies, vai otrādi – pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai.
Jau no sestdienas, 24. oktobra, valdība noteikusi valkāt aizsargmaskas visās sabiedriskās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž fiksētās vietās), tostarp pašvaldības un valsts iestādēs, kur tiek sniegti pakalpojumi. Izņēmumu sastādīja tikai baseini, pirtis un akvaparki – tur maksas nevar valkāt fiziski.
Joprojām bez maskām atļauts staigāt bērniem līdz 13 gadiem. Sabiedriskās ēdināšanas iestādēs maskas nāksies valkāt personālam – obligātā kārtībā, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.
Tiek samazināts atļautais dalībnieku skaits privātos pasākumos (dzimšanas dienas, ballītes un citi): ja iepriekš tajos bija atļauts piedalīties 30 cilvēkiem, tad no 26. oktobra – tikai 10. Ja pasākums tiek rīkots svaigā gaisā, dalībnieku skaits nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus (iepriekš – 300). Sabiedriskās vietās atļauts atrasties ne vairāk kā 300 apmeklētājiem vienlaikus (pret līdzšinējiem 500).
Pie daļējām tālmācībām pāriet augstākā izglītība. Lekcijas – Internetā, taču praktiskās nodarbības studentiem atļauts apmeklēt klātienē.
Jaunie ierobežojumi skāruši bērnu pasākumu rīkošanu iekštelpās – lielveikalu, akvaparku bērnu laukumus, batutus – tie tiek atcelti, taču iestāžu darbība, kur atpūsties drīkst gan pieaugušie, gan bērni, netiek aizliegta.
Tāpat valdība ierobežoja maksimālo cilvēku skaitu baznīcās (50% no kopējā atļautā skaita) ar trīs kvadrātmetru piešķiršanu katram apmeklētājam. Sejas masku lietošanas prasība turpmāk būs jāievēro arī šeit.
"Atsevišķie elementi"
Veselības ministre Ilze Viņķele, runājot par valdības lēmumiem, atzīmēja, ka lielākā daļa sabiedrības ar sapratni izturas pret ieviestajiem ierobežojumiem, tai skaitā pret obligāto sejas masku lietošanu sabiedriskajā transportā un sabiedriskās vietās.
"Tomēr ir "atsevišķi elementi", kuri apšauba sejas masku valkāšanas, valdības ieviesto noteikumu ievērošanas nepieciešamību. Šādi cilvēki ar savu nihilistisko rīcību veicina infekcijas izplatību," uzsvēra ministre.
Vienīgais, kurš valdības sēdē atturējās no balsošanas, izrādījās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Uzstājoties Ministru kabineta kolēģu priekšā, viņš paziņoja, pastāvīgi mainīto lēmumu dēļ policija nevar saprasto, kas tai ir jādara. Iepriekšējais valdības lēmums tika pieņemts līdz 6. novembrim, un tagad tas ir atcelts, būtībā, priekšlaicīgi. Jaunajā valdības lēmuma redakcija arī nav skaidrs, kam konkrēti un kādās vietās ir jālieto maskas.
Sarežģītā situācijā, pēc IeM vadītāja domām, izrādās mazais un vidējais bizness – ieviesto cilvēku skaita ierobežojumu telpās dēļ: tas samazinās iestāžu apgrozījumu, tātad, novedīs pie darbinieku atlaišanas nākotnē. Valdībai, pēc viņa sacītā, būs jārēķinās ar bezdarbnieku skaita pieaugumu. Turklāt, pēc ministra teiktā, nav skaidrs, uz kā balstās aprēķini, kādēļ telpās nevar pulcēties vairāk par 10 cilvēkiem, nevis, teiksim, 20?
Atgādināsim, ka aptuveni pēc divām nedēļām, izejot caur Saeimu, spēkā stāsies likuma grozījumi, kuri paredz naudas sodus par aizsargmasku nelietošanu. Tie tiks piemēroti pret sejas masku režīma pārkāpējiem un sastādīs no 10 līdz 50 eiro. Netiek izslēgts, ka daļu atbildības "uzvels" arī tiem komersantiem, kuri apkalpos pircējus bez maskām. Likuma izpildes kontroli uzliks Valsts un pašvaldību policijai.