Eiropa Rīgas bedrēm naudu nedos, lāpiet paši: vicemērs pastāstīja par pagalmu problēmām

Rīdzinieki sūdzas, ka pa galvaspilsētas pagalmiem ir bail staigāt – visur ir bedres. Radio Baltkom ēterā Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis pastāstīja, kāpēc pilsētas varasiestādēm ir grūti atrisināt šo problēmu.
Sputnik

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") radio Baltkom ēterā pastāstīja par pagalmu teritoriju problēmām pilsētā. Precīzāk, par to, kāpēc ielaistos pagalmus nav iespējams remontēt.

Rīgas bedres remonts izmaksās gandrīz 19 tūkstošus eiro

Iepriekš viens no Baltkom klausītājiem aicināja Rīgas varasiestādes atstāt uz laiku ambiciozos eirofondu iekarošanas plānus un pievērst uzmanību pagalmu teritorijām pilsētā. Viņš atzīmēja, ka pa pagalmiem ir bail staigāt – bērni un sirmgalvji krīt sasistā asfalta un bedru dēļ. Klausītājs atzīmēja, ka, ja varasiestādes ķertos klāt ceļu atjaunošanai pagalmos, nodokļu maksātājiem kļūtu skaidrāk, kur aiziet viņu nauda.

Ķirsis atzina, ka pagalmu teritorijas pilsētā patiešām mēdz būt bēdīgā stāvoklī. Taču bieži vien remontu tur nav iespējams veikt, jo tie pieder privātpersonām.

Turklāt, pēc Ķirša sacītā, Eiropa piešķir Latvijai līdzekļus attīstībai, nevis cēlu remontam. Un pat ja Latvija atteiksies no lieliem projektiem, kurus var līdzfinansēt eirofondi, no tā nauda pagalmu remontiem neparādīsies.

Vicemērs paskaidroja, ka iniciatīvai par remontdarbiem privātīpašuma teritorijā jānāk no pašiem īpašniekiem vai šo namu iedzīvotājiem. Ķirsis atzīmēja, ka dome nevar ieguldīt naudu un remontēt privātīpašumu.

Taču ierēdnis atzīmēja, ka varētu sekot Valmieras piemēram un ieguldīt līdzekļus kopā – 50% privātīpašuma saimnieki un 50% – Rīgas dome. Taču iniciatoriem tomēr ir jābūt īpašniekiem.

Atgādināsim, ka Ķirsis iepriekš paziņoja, ka Rīgas varasiestādes plāno lielas pārmaiņas galvaspilsētas reģionā. Pēc viņa sacītā, tas dos iespējas saņemt milzīgas investīcijas, ko varēs ieguldīt transporta infrastruktūras projektos. Un beigās galvaspilsēta iegūs tīrāku gaisu, jo ogļskābās gāzes emisijas ievērojami samazināsies.

Rīgā nepaspēj lāpīt bedres uz ceļiem

Ķirsis stāstīja, ka valdība ir gatava piešķirt lielus līdzekļus no atjaunošanas un noturība mehānisma fonda – vairāk nekā divus miljardus eiro projektu īstenošanai. Taču ir jāizstrādā konkrēts plāns tam, ko var izdarīt līdz 2026. gadam. Un šis plāns ir nepieciešams līdz oktobra beigām.

Piedāvājumi jau ir saņemti. Autobusu aizvietošana ar ekoloģiski tīrākiem, tramvaja līniju pagarināšana un kustības ātruma palielināšana, metrobusa (ātrgaitas autobusa) līnijas izveidošana Deglava ielā līdz Rīgas robežai, ūdens transporta attīstīšana, kas nākotnē ļaus izveidot ūdens satiksmi līdz pat Ķekavai. Turklāt plānos ir jaunas sabiedriskā transporta joslas, gudrie luksofori un tā tālāk.