Baltkrievijā saskaitīja, cik pilsoņu izbrauca uz Latviju un Lietuvu pēc vēlēšanām

Kopš septembra uz Ukrainu aizbraukuši aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500.
Sputnik

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Ne vairāk par 500 baltkrieviem izbrauca uz Lietuvu un Latviju pēc prezidenta vēlēšanām, pārsvarā ar mērķi iekārtoties darbā, pastāstīja Baltkrievijas IeM Pilsonības un migrācijas departamenta priekšnieks Aleksejs Beguns, vēsta BelTA.

Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju

Pēc Beguna sacītā, uz Ukrainu kopš septembra aizbrauca aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, uz Poliju – ap 10 tūkstošiem, uz Latviju un Lietuvu – kopsummā ap 500. "Un te ir jāņem vērā, kāpēc cilvēki neatgriežas. Tostarp tie ir karantīnas nosacījumi, kuri noteikti valstīs. Tādēļ migrācijas tendence būs redzama pēc ceturkšņa un vispār sešu mēnešu rādītājiem," sacīja Beguns.

Pēc viņa teiktā, situācija nav kritiska, ievērojamas nacionālo darba resursu zaudēšanas nav.

"Daļa no viņiem izbrauc kā strādājošas personas. Domāju, ka tā nav neatgriezeniska, bet gan darba migrācija. Skaidrs, ka ukraiņi piešķīruši zināmas preferences IT speciālistiem, poļi joprojām sniedz preferences attiecībā uz strādājošiem baltkrieviem, kuri vienkāršotā kārtībā tiek piesaistīti darbam un izbrauc strādāt," sacīja Beguns.

Viņš norādīja, ka nevar viennozīmīgi spriest, ka par iemeslu baltkrievu izbraukšanai no valsts kļuva notikumi valstī pēc vēlēšanām.

"Varbūt, zināmas personas, kuras uzstādīja sev mērķi jau pietiekami sen pārcelties uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs, izmantoja šo iekšpolitisko krīzi, lai vērstos ar pieteikumu kompetentajās Lietuvas vai Polijas iestādēs par bēgļa statusa piešķiršanu, un ļoti bieži veidoja tā saucamo informatīvo ainu," sacīja Beguns.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.