RĪGA, 17. oktobris – Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka ("Latvijas Krievu savienība") ierosinājusi Briseles līmenī pielīdzināt nepilsoņu un citu ES valstu pilsoņu tiesības. Ždanoka uzstājās debatēs par Eiropas pilsonisko iniciatīvu Minority SafePack, kas veltīta mazākumtautību aizsardzībai.
Lēmumu par nepilsoņu tiesībām iespējams pieņemt ES līmenī, tomēr tikai ar Latvijas labo gribu, politiķe pastāstīja sarunā ar Sputnik Latvija.
"Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesībās ir vairāk nekā 80 atšķirības. Ir arī atšķirības starp tiesībām, kas ir uz īsu laiku Latvijā iebraukušajiem ārzemniekiem un nepilsoņiem – cilvēkiem, kuri šeit dzīvo ļoti ilgi vai pat dzimuši Latvijā," atgādināja Ždanoka.
Politiķe konstatēja, ka nepilsoņiem nav tiesību piedalīties pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. "Viņi ir nodokļu maksātāji, tomēr viņiem nav tiesību ievēlēt tos, kuri ar šiem pašiem nodokļiem rīkojas," norādīja EP deputāte.
Ždanoka pastāstīja, ka ideja pielīdzināt nepilsoņu un ES pilsoņu tiesības saņēmusi miljonu parakstu dažādās valstīs, tostarp arī Latvijā.
"Šī problēma ir jārisina valstīs, kur vislabāk redzams, ka šo cilvēku tiesības ir ierobežotas, tomēr Latvija atsakās to risināt. Eiropas Savienības līmenī lēmumu varētu pieņemt Eiropas Padome, tomēr – atkal – ar Latvijas labo gribu," apliecināja Ždanoka.
Nepilsoņi ir īpaša Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju grupa, otrā pēc pilsoņiem valsts piederības ziņā. Katrks desmitais iedzīvotājs Latvijā ir nepilsonis. Tie ir valsts pastāvīgie iedzīvotāji, kuru priekšteči ieradušies republikā pēc 1940. gada, kad Latvija kļuva par PSRS republiku. Nepilsoņu tiesības ir ierobežotas: viņi nevar ieņemt virkni amatu, piedalīties vēlēšanās un referendumos. Lai saņemtu Latvijas pilsonību, nepilsonim jāveic naturalizācijas procedūra – jānokārto latviešu valodas un vēstures eksāmens.