RĪGA, 15. oktobris – Sputnik. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes laikā, kura notika videokonferences formātā, deputātiem bija iespēja iepazīties ar dažādu organizāciju pozīcijām, kuras zināmi atšķiras savās niansēs, raksta BВ.lv.
Eiropas Latviešu apvienība ikgadējās sanāksmes rezolūcijā atzīmēja, ka attiecībā uz diasporu "joprojām pastāv iedalīšana "rietumu" un citos latviešos", taču ir nepieciešama dubultpilsonības prakses paplašināšana arī citās valstīs dzīvojošajiem.
Tostarp, valstu skaitā, kurām varētu tikt piemērota dubultpilsonība, tiek minētas Izraēla, Ukraina un Gruzija. Par Krieviju pagaidām pat nebilst ne vārda, neraugoties uz to, ka tur dzīvo daudz etnisko latviešu.
Kristīne Saulīte, Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdētāja, pārstāvēja organizācija, kas tika izveidota 1950. gadā ar prioritāru mērķi – cīņa "pret Latvijas okupāciju". Šodien uzdevumi ir "salīdzinoši nemainīgi": pirmajā vietā ir drošība, otrajā – latviskuma audzināšana.
Amerikas latviešu apvienība – lielākā "trimdas" struktūra aiz okeāna – vada 21 skolu. Tās prioritātēs ir Ziemeļatlantijas alianses militārās klātbūtnes paplašināšana Latvijā, ārzemēs dzīvojošo bērnu tālmācības, Nacionālā arhīva sistemātiskā diasporas informātivo materiālu vākšana un apkopošana un, protams, "pretošanās Krievijas propagandai".
Saulītes kundze konstatēja, ka ārzemju latviešu aktivitātei uzgūlās virsū Covid-19: "Kultūras dienas Sidnejā šogad, diemžēl, nenotiks… Visu taisīsim attālināti."
Taču, pēc aktīvistes sacītā, "viena no galvenākajām vietām, kur latvieši turas kopā, ir baznīca". Neskaitot pārējo, Saulītes kundze nodemonstrēja slaidu, kurā figurēja naudas summu piesavināšana no PBLA diasporas projektiem. Interesants izkārtojums: Eiropa – 40 projekti, Krievija – divi.
"Viss kārtībā, problēmu mums nav," prātojot pateica Saeimas komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins no "Jaunās Vienotības".
Elīna Pinto no Eiropas Latviešu apvienības atzīmēja, ka koronavīrusa gadā diaspora izrādīja radošu pieeju. Sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru izdevās nodrošināt lingvistikas nodarbību nepārtraukšanu. Turklāt latviski tiek pasniegta programmēšana, robotehnika, folklora. Par Covid-19 laiku "tumšo pusi" Pinto nosauca diasporas aktīvistu "izdegšanu" – neskaitot sabiedriskās slodzes pieaugumu, daudzi ir zaudējuši oficiālo darbu.
"Cilvēki atrodas ekonomiskās nepārliecības situācijā. Grūtāk kļūst "apliecināt latviskumu" vācot ziedojumus, apstājusies tūrisma uzņēmumu, emigrantu sabiedriskās ēdināšanas saimnieciskā darbība," sacīja Pinto.
Tādēļ viņa piedāvāja nodot daļu līdzekļu, kuri iepriekš tika piešķirti dažādiem svētkiem, "ikdienas cilvēku" apmaksai. Jo dienas kārtībā ir masveida tautas pārvietošanās. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šādā laikā liek satraukties ārzemēs dzīvojošajiem pensionāriem ar prasībām apstiprināt savu dzīvesvietu.