"Greizs valsts tēls": par Lidl pasūdzējās sakarā ar prasību zināt krievu valodu

Sociālo tīklu lietotāji atklājuši tirdzniecības tīkla Lidl veikalu darbinieku vakanču prasībās krievu valodas zināšanas – uzņēmumu apsūdz nepareizā Latvijas tēla izpratnē un pasūdzējās Valsts valodas centram.
Sputnik

RĪGA, 7. oktobris – Sputnik. Situācija apkārt ilgi gaidīto tirdzniecības tīkla Lidl veikalu atklāšanu Latvija turpina saasināties. Sākumā sabiedrība bija patīkami pārsteigta ar ziņu par to, ka uzņēmums grasās piedāvāt saviem darbiniekiem salīdzinoši augstas algas. Pievilcīgo veikalu vakanču virzīšana tiek nodrošināta ne vien ar televīzijas reklāmas, bet arī ar Interneta sludinājumu starpniecību.

Tagad uzmanība Lidl tiek pievērsta cita iemesla dēļ – nesnaudošie valsts valodas aizstāvji atklājuši darbinieku meklēšanas sludinājumos, viņuprāt, nepieņemamu prasību. Vai nu neuzmanības, vai arīdzan kāda cita iemesla pēc, taču vienā no sludinājumiem prasībās Lidl darbiniekiem tika norādīts, ka ir nepieciešamas "ļoti labas latviešu un/vai krievu valodas zināšanas". Īpašu sašutumu nacionālpatriotiem izraisīja tieši vārds "vai".

"Šis tiešām ir vairāk kā jocīgi - kārtējo reizi ārvalstu uzņēmumam ir radīts (speciāli) pilnīgi greizs Latvijas valsts tēls un sabiedrības uzbūve?" sūdzas Twitter Krists Šukevičs, izceļot slidinājumā rindu ar ļoti labu latviešu un/vai krievu valodas zināšanu prasību.

​Sekotāji atbalstīja autora sašutumu, savukārt "vispatriotiskākie" komentētāji uzreiz aicināja "uz skaidrošanos" Valsts valodas centru (VVC).

"Tas "vai" vēl jo vairāk liecina par to, ka var iztikt tikai ar vienu no šīm valodām," pauda sašutumu Dāvis Viļums.

​""Un" pārāk nepārsteigtu, lienošā divvalodība ir visur, bet "vai" jau ir nākamais līmenis," atbalstīja sūrošanos lietotājs GGG.

​"Vai tad greizs tas tēls? Varbūt mums gribas savādāk, bet realitātē ļoti patiess," nepiekrita nacionālpatriotiem komentētājs ar lietotājvārdu Krahabors.

​"Šeit būtu kas sakāms @_vvc (Valsts valodas centrs – red. piez.)," aicināja reaģēt valodas inspekciju Ervins Krauklis.

​"Labdien! Paldies par informāciju. Valsts valodas centrs sazināsies ar "Lidl" pārstāvjiem," apsolīja sašutušajiem nacionālpatriotiem speciālisti no VVC.

​Atgādināsim, ka neraugoties uz visiem centieniem izstumt krievu valodu no Latvijas publiskās telpas, vietējie darba devēji joprojām dod priekšroku darbiniekiem, kuri, izņemot latviešu valodu, prot arī citas valodas – krievu un angļu valoda tiek uzskatīta par priekšrocību.

Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Lielākoties sūdzības par Valsts valodas likuma neievērošanu ir saistītas ar krievu valodas lietošanu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda gandrīz 40% valsts iedzīvotāju.

Valsts valodas centrs regulāri pieņem sūdzības no latviešu valodas aizstāvjiem. VVC redzeslokā ir politiķi, kuri pārāk bieži lieto krievu valodu vai slikti prot latviešu, biznesmeņi, kuri izvieto nelatviskus uzrakstus, uzņēmumi un organizācijas, kuras izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki sarunājas ar klientiem svešvalodās, vieskoncerti un pat skolu izlaiduma pasākumi un bērnu laukumi.