RĪGA, 7. oktobris – Sputnik. Eiropas Savienība nopirka Baltkrievijas varasiestādēm 15 bezpilota izsekošanas lidaparātus un radīja bažas, ka tehnika tiks izmantota protestētāju izsekošanai, vēsta EUObserver.
Laikā, kad Lietuvas varasiestādes nosoda vardarbības pielietošanu pret protestētājiem Baltkrievijā, Lietuvas policija 16. septembrī nodeva Baltkrievijas Republikas Valsts tiesas ekspertīžu komitejai dronus, par kuriem turklāt samaksāja ES – Lietuva un Latvija saņēma 850 tūkstošus eiro.
Opozīcijas pārstāvji raizējas, ka droni var tikt izmantoti, piemēram, aktīvistu atpazīšanai, kas var novest pie viņu arestēšanas.
Komitejas mājaslapā tiek ziņots, ka droni, kas ir aprīkoti ar foto un video ierīcēm, tiks izmantoti ne tikai galvaspilsētā, bet arī Minskas, Vitebskas un Grodņas apgabalā.
Lietuva paskaidroja, ka droni bija piegādāti septembrī, saskaņā ar līguma nosacījumiem, taču pēc 9. augusta protestu sākuma Viļņa pārtrauca visus Baltkrievijas maksājumus, kas saistīti ar savstarpējiem ES projektiem.
Saskaņā ar ES diplomātiskā dienesta datiem, droni pagaidām nav izmantoti, un jebkurā gadījumā ar to palīdzību nav iespējams identificēt konkrētus cilvēkus – tie ir paredzēti plašākai nozieguma vietas filmēšanai.
ES apgalvo, ka Baltkrievijas varasiestādes saņēma dronus, lai izmantotu tos "dabas un ekoloģisko katastrofu" gadījumos, taču Lietuva un Latvija norādīja arī citus bezpilota lidaparātu pielietošanas mērķus. Piemēram, Latvijas diplomāts paskaidroja, ka droni var tikt izmantoti "robežsardzē, palīdzībai katastrofu un dabas kataklizmu gadījumos", bet Lietuvas diplomāts – ka tās ir paredzētas "pierobežas apgabalu apsardzei un kriminālizmaklēšanas ekspertīzēs".
Baltkrievijā apgalvo, ka droni noderēs "dabas un cilvēka izraisītu katastrofu, CSNg izpētei, kā arī cilvēku meklēšanas darbos mežā".
"Protams, aprīkojumam jābūt izmantotam tikai tiem mērķiem, kuriem tas tika piegādāts," paziņoja Latvijas diplomāts.
"Mēs ceram, ka droni tiks izmantoti tiem paredzētajiem mērķiem," piebilda viņa kolēģis no Lietuvas.
Savukārt ES diplomātiskajā dienestā solās uzraudzīt projektu.
Taču baltkrievu aktīvistus tas viss nemierina – viņi joprojām ir pārliecināts, ka bezpilota lidaparāti tiks pielietoti protestu izdzenāšanai, un interesējas, kā tieši trūkst ES – sirdsapziņas vai smadzeņu.
Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem, uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura saņēma nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbrauca no valsts uz Lietuvu.
ES paziņoja, ka neuzskata Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas par taisnīgām un godīgām, kā arī atteicās atzīt to rezultātus. Turklāt ES līderi vienojās par personālo sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem par vardarbības pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata Eiropas Savienībā, par vēlēšanu falsificēšanu. Tomēr pagaidām saskaņot tās nav izdevies.
Eiropas Savienība grasās piešķirt finanšu palīdzību pilsoņu sabiedrībai, neatkarīgiem medijiem, kā arī no kārtības sargu rīcības cietušajiem Baltkrievijā.
Baltijas valstis veica sava personu saraksta saskaņošanu, pret kurām tiks ieviestas sankcijas. Tas tika paziņots 31. augustā un tajā iekļauts prezidents Aleksandrs Lukašenko un vēl 29 Baltkrievijas amatpersonas. Pēcāk, 25. septembrī, Baltijas valstis atjaunoja sankciju sarakstus – Latvija iekļāva tajā vēl 101 amatpersonu, Lietuva un Igaunija – katra pa 98.