RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Ir burvīgi būt veselākajai valstij Eiropā, taču kad apkārt sirgst visi kaimiņi, nav lemts noturēties ilgi. Briselē, kā zināms, vēlas ieviest visai ES vienotus saslimstības rādītājus, saskaņā ar kuriem ceļotājiem jāievēro pašizolācija. Un šie rādītāji, visticamāk, būs krietni augstāki, nekā Latvijā, raksta Bb.lv.
Briseles kritēriji
Kritēriji ir sekojoši: kopējais jauno Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pēdējo 14 dienu laikā, pozitīvo koronavīrusa testu procents no kopējā veikto analīžu un testu skaita uz 100 000 iedzīvotāju pēdējās nedēļas laikā.
Visus šos datus, saskaņā ar Eiropas Komisijas ieceri, ES valstis katru nedēļu ziņos Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC). Turklāt datiem ir jābūt iedalītiem reģionos, lai ierobežojumus ievieš nevis visai valstij, bet gan tikai atsevišķām tās teritorijām.
Zaļais, oranžais, sarkanais
Uz šo datu pamata, kā vēsta vācu teleradiokompānija Deutsche Welle, ECDC publicēs ES un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu karti, kur valstis un reģionus apzīmēs ar kopīga krāsu koda palīdzību. Ar zaļo krāsu apzīmēs teritorijas, kur jauno gadījumu skaits būs zemāks par 25, savukārt pozitīvo testu daļa – zemāka par 3%. Ar oranžo – reģionus, kur jauno gadījumu skaits ir mazāks par 50, taču pozitīvo testu daļa pārsniedz 3%, jeb otrādi – jaunu gadījumu skaits ir no 25 līdz 150 ar jaunu pozitīvo testu daļu zem 3%.
Ar sarkano krāsu apzīmēs reģionus, kuros ir vairāk nekā 50 jaunu inficēšanās gadījumu un pozitīvo testu daļa ir augstāka par 3%, jeb jauno gadījumu skaits pārsniegs 150 uz 100 000 iedzīvotāju pēdējo 14 dienu laikā. Paredzēta arī "pelēkā" zona – teritorijām, kur ir veikts mazāk par 250 testiem uz 100 000 iedzīvotāju, vai nav pietiekamas informācijas par testu un jaunu gadījumu skaitu.
Eiropas Komisija rosina ieviest obligātu karantīnu vai Covid-19 testu tiem, kas atgriežas no "sarkanajām" un "pelēkajām" zonām. Tātad savu pašizolācijas kritēriju, 16 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Latvijai nāksies pacelt līdz 50, kas novedīs pie ieceļotāju pieplūduma no valstīm ar daudz augstāku saslimstību, nekā pie mums. Pašlaik saslimstība Latvijā, saskaņā ar ECDC datiem par 4. oktobri, sastāda 26,3 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt pozitīvo testu daļa ir zemāka par 3%.
Varam piekrist
Tas, ka Latvija, visticamāk, pieņems Briseles kritērijus attiecībā uz Covid-19, nesen ļāva noprast premjerministrs Krišjānis Kariņš.
"Ja Eiropas Savienības valstis spēs vienoties par vienotiem ierobežojumiem Covid-19 dēļ, Latvija varētu tiem piekrist, taču lēmuma pieņemšanā visaugstāk tiks liktas Latvijas iedzīvotāju intereses," sacīja premjers.
Frāze, protams, skan samērā mīklaini. Ja Ministru kabineta vadītājs grasās aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju intereses, tad par Briseles Covid-19 izmērīšanas parametru ieviešanu nevar būt ne runas. Tie mums ir viennozīmīgi kaitīgi. Taču vienlaikus Kariņš runā par to, ka Latvija var kaut kam piekrist.
Gribas izdzīvot
No otras puses skatoties, Latvijas viesmīlības bizness un tūrisms jau sitas pirmsnāves konvulsijās, lūdzot vai nu palīdzēt ar naudu, vai nu pavērt vaļā robežas. Kritērijs par 50 Covid-19 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju uzņēmējiem stipri palīdzētu. Sevišķi ņemot vērā to, ka valdība jau ir paziņojusi: valsts neuzturēs veselu nozari.
Tūrisms un viesnīcas sniedz Latvijai 4% no IKP, tas nebūt nav maz. Ja tiem pieskaita klāt transportu, tad aina iznāk pavisam drūma.
Starp citu, pasaules aviācija piedāvā aizstāt karantīnu ar aktīvu pasažieru testēšanu. Tas palīdzētu nozarei izdzīvot. Iespējams, to pašu būtu vērts izdarīt arī ar viesmīlības industriju.
Jebkurā gadījumā izskatās, ka gaidāmais rudens un ziema mums būs ilgi un cītīgi jāmeklē veids, kā pastāvēt līdzās ar vīrusu. Paslēpt galvu smiltīs, ieslēdzoties dziļā pašizolācijā mājās, vairs neizdosies. Pārāk daudz spēka un naudas atņēma pirmais šāda veida eksperiments.