RĪGA, 2.oktobris — Sputnik. Krievijas, ASV un Francijas valstu vadītāji Vladimirs Putins, Donalds Tramps, un Emanuels Makrons saskaņojuši rezolūciju par situāciju Kalnu Karabahā, vēsta RIA Novosti. Dokuments publicēts Kremļa mājaslapā.
Iepriekš Krievijas prezidents apspriedē ar Drošības Padomes pastāvīgajiem locekļiem pastāstīja, ka šāda rezolūcija tiek gatavota.
Krievijas, ASV un Francijas valstu vadītāji nosodīja eskalāciju reģionā un aicināja nekavējoties pārtraukt apšaudes, kā arī atsākt pārrunas bez iepriekšējiem noteikumiem. Dokumentā teikts, ka prezidenti skumst par bojāgājušajiem un izsaka līdzjūtību nogalināto un ievainoto cilvēku tuviniekiem.
Situācija pie saskarsmes līnijas Kalnu Karabahā saasinājās 27. septembra rītā. Neatzītā republika paziņoja, ka Azerbaidžānas karavīri atklājuši uguni pret tās teritoriju, arī pret galvaspilsētu Stepanakertu. Fiksēti upuri civiliedzīvotāju vidū.
Vainu par eskalāciju Baku un Erevāna uzveļ viena otrai. Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka apšaudes sākusi Armēnija, bet Azerbaidžānas spēki tikai veic pretuzbrukuma operāciju. Erevāna informēja, ka Azerbaidžāna apšaudījusi Karabahu no gaisa un ar raķetēm, kā arī saņēmusi Turcijas atbalstu. Visi konflikta dalībnieki izsludinājuši pilnīgu vai daļēju mobilizāciju. Pasaule aicina puses ievērot savaldību.
Konflikts Kalnu Karabahā
Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad Kalnu Karabaha autonomais apgabals pasludināja savu izstāšanos no Azerbaidžānas PSR sastāva. Bruņotajā konfliktā 1992.-1994. gg. Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un septiņiem rajoniem tā apkaimē. Kopš 1992. gada rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO grupā Minskā ar trim līdzpriekšsēdētājiem – Krieviju, ASV un Franciju.
Azerbaidžāna pieprasa saglabāt tās teritoriālo vienotību, Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.