RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Kaļiņingradas jūras ostas uzņēmumi ir gatavi pieņemt pārkraušanai kravas no Baltkrievijas, ja to īpašnieki izlems mainīt eksporta plūsmas no Baltijas ostām uz Krieviju, pastāstīja uzņēmumu pārstāvji. Pie tam Lietuva varēs kompensēt vismaz daļu zaudējumu pēc Baltkrievijas kravu aiziešanas no Klaipēdas – peļņu nesīs tarifi par tranzītu līdz Kaļiņingradai.
Kaļiņingradas jūras tirdzniecības osta un Kaļiņingradas jūras zivju osta ir gatavas pārkraut Baltkrievijas kravas eksportam, aģentūru "Interfaks" informēja uzņēmumu pārstāvji.
Šis jautājums tiek diskutēts jau ilgus gadus, ne tikai pēc Viļņas un Minskas attiecību nesenās saasināšanās.
AS "Kaļiņingradas jūras tirdzniecības osta" valdes priekšsēdētājs Andrejs Koļesņiks konstatēja, ka runa pārsvarā bija par kālija minerālmēslu eksportu. Osta bija gatava ieguldīt lielus līdzekļus specializētā termināļa attīstībā, tomēr projekti netika īstenoti.
"Tomēr arī šodien jautājums ir atrisināms. Pat ņemot vērā faktu, ka baltkrievu kravas ies tranzītā caur Lietuvu uz Kaļiņingradu, nevis uz Klaipēdas ostu. Partneri var pacelt dzelzceļa tarifu, atbildot uz Baltkrievijas lēmumu. Taču tad Lietuva zaudēs ne tikai ieņēmumus no dzelzceļa tranzīta, bet arī ieņēmumus no kravu apstrādes Klaipēdā, ja brālīgā republika atteiksies no eksporta caur šo ostu," norādīja Koļesņiks.
Arī "Kaļiņingradas jūras zivju osta" ir gatava nodarboties ar Baltkrievijas minerālmēslu, naftas produktu, saldētu zivju kravām, informēja ostas direktors Aleksandrs Gromovs.
"Jautājums par Baltkrievijas kravu pārkraušanu caur Kaļiņingradas ostu lielā mērā ir atkarīgs no loģistikas, kurā ir daudz politikas. Ja Baltkrievija atteiksies no kravu pārkraušanas Klaipēdā, diezin vai Lietuva piekritīs to tranzītam uz Kaļiņingradu. Taču šajā gadījumā ienākumus zaudēs ne tikai Klaipēdas osta, bet arī dzelzceļš. Ja tranzīts uz Kaļiņingradu tiks atļauts, Lietuvas dzelzceļknieki varēs kompensēt valsts finansiālos zaudējumus," atzīmēja Gromovs.
Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas pret viņu un virkni amatpersonu, norādīja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, arī kravu tranzīta pārorientāciju uz Krieviju.
Naftas plūsmu pārorientēšanu uz Krievijas ostām, piemēram, Ustjlugu 3. septembrī apsprieda Krievijas un Baltkrievijas premjerministri Mihails Mišustins un Romāns Golovčenko. Vēlāk KF enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks norādīja, ka Baltkrievija var pārorientēt 3-4 milj. tonnu naftas produktu no Baltijas ostām uz Krieviju. Savstarpēji izdevīgi sadarbības noteikti tiks izstrādāti septembrī.
Pērn aptuveni pietā daļa Latvijas dzelzceļa pārvadāto kravu nāca no Baltkrievijas vai devās uz Baltkrieviju – kopā apmēram 7 milj. tonnu, bet šī gada astoņu mēnešu laikā – gandrīz 3 milj. tonnu. Pārsvarā tiek pārvadāti naftas produkti.
Neoficiāli dati liecina, ka no 40 milj. tonnu lielā kravu gada apgrozījuma Klaipēdas ostā aptuveni 8 milj. tonnu veido kālija minerālmēsli, ko Baltkrievija piegādā pa dzelzceļu, aptuveni 4-5 milj. tonnu – naftas produkti.