RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Pieņemts lēmums par amerikāņu Lietuvā dislocētā kontingenta uzturēšanās termiņiem, informēja Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis. Sputnik Lietuva vēstīja, ka bataljons no ASV uzturēsies valstī no novembra līdz nākamā gada jūnija vidum. Karoblis apgalvoja, ka šis fakts nekādi neesot saistīts ar notikumiem Baltkrievijā.
Lietuvā dislocēto amerikāņu spēku galvenais uzdevums ir Krievijas provocēšana, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs.
Viņš norādīja, ka ASV kareivju klātbūtne Eiropā vienmēr būs kaitinošs faktors. Eiropas Savienība un NATO vienā balsī spriež par militārās spriedzes mazināšanu Austrumeiropā, taču ASV un to sabiedroto – Baltijas valstu – izturēšanās liecina par pretējo, norādīja eksperts.
"Kā var samazināt spriedzi, ja burtiski pie Krievijas un Baltkrievijas robežām maršē amerikāņu bataljoni? Tas tiek darīts tīšām, ar provokāciju mērķi, lai tā pati spriedze būtu jūtama, lai Krievija, ko pastāvīgi cenšas izprovocēt, pieļautu kļūdu," uzskata eksperts.
Konovalovs uzsvēra, ka tas ir ASV militārā kontingenta Lietuvā galvenais uzdevums, NATO un ASV kopīgās politikas elements.
"Attieksme pret to fiksēta valsts dokumentos, kas attiecas uz Krievijas Bruņoto spēku izveidi. Rietumu virziena nostiprināšana tagad ir viena no prioritātēm, un tā attiecas uz ASV un to sabiedroto darbībām Eiropā. Tāda ir Krievijas atbilde," piezīmēja Sputnik sarunbiedrs.
Plānots, ka jaunā kontingenta sastāvā Lietuvā ieradīsies vairāk nekā 500 amerikāņu karavīri, tiks pārvietot aptuveni 25 tanki Abrams un aptuveni 30 bruņumašīnas Bradley. Tanku bataljons aizvietos nodaļu, kas kopš septembra sākuma dislocēta netālu no Lietuvas un Baltkrievijas robežas.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko jau augusta vidū norādīja, ka NATO "žvadzina kāpurķēdes" pie Baltkrievijas vārtiem, un pauda bažas par alianses augošo klātbūtni Lietuvā un Polijā. Toreiz NATO apgalvoja, ka karavīri atrodas netālu no Baltkrievijas robežas ar mērķi "novērst konfliktus un saglabāt mieru". Lukašenko deva rīkojumu pastiprināt aizsardzības pasākumus reģionā.
NATO, aizbildinoties ar augošo agresiju, būtiski paplašinājusi spēkus Baltijas reģionā. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atzīmēja, ka Rietumu stratēģiskais virziens nes lielākos draudus Krievijas drošībai un Maskava ir spiesta veikt adekvātus atbildes pasākumus.