RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, kad receptē tiek norādīts nevis medikamenta nosaukums, bet gan aktīvā viela, ļauj ietaupīt ne vien pacientiem, bet arī valstij, taču budžeta naudas medikamentu iegādes līdzfinansēšanai vienalga nepietiek, raksta Neatkarīgā.
Lētāku zāļu kompensēšana prasa arī mazāk līdzekļu no valsts puses. Taču, kā atzīst Veselības ministrijā, budžeta deficīts zāļu iegādei saglabāsies arī šogad, jo lielāks pacientu skaits izjūt kompensējamo zāļu nepieciešamību un ir tiesīgi tās saņemt.
Pacienti maksā mazāk
Zāļu valsts aģentūra apkopoja datus par to, kā strādā jaunā medikamentu izrakstīšanas kārtība. Galvenais secinājums ir šāds: mēnesī pateicoties tai pacienti ietaupa vairāk nekā miljonu eiro – kopumā 5,05 miljoni eiro pirmajos piecos mēnešos kopš jaunās kārtības ieviešanas.
Vidēji pacienta maksājums par vienu recepti ir samazinājies par 1,6 eiro. Ja salīdzina ar to pašu mēnesi pērn, jūnijā maksājums par vienu recepti samazinājās par 45%, jūlijā – par 46%, augustā – par 48%.
"Brīdī, kad tapa zināms, ka no 1. aprīļa stāsies spēkā jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, 250 kompensējamajiem medikamentiem ražotājs samazināja cenu, tai skaitā 50 medikamentiem, kuriem jau pirms tam bija zemākā cena," pastāstīja Zāļu valsts aģentūras speciāliste Dita Okmane.
No 2020. gada 1. maija cenas samazināja vēl 18 medikamentiem, 1. jūlijā – vēl 75 zālēm, savukārt no 1. septembra – vēl 45 medikamentiem.
Zāļu saraksts un blaknes
Pirms recepšu izrakstīšanas jaunās kārtības pastāvēja bažas, ka tā veicinās kompensējamo zāļu saraksta samazināšanu. Līdz izmaiņu ieviešanai sistēmā, no 2019. gada 1. februāra līdz 1. jūlijam, no saraksta izsvītroja 81 medikamentu, savukārt laika posmā no 2020. gada 1. februāra līdz 1. jūlijam – 99 medikamentus, toties iekļāva tajā 70 jaunas zāles.
Savukārt paziņojumu skaits par novērotajām blaknēm pieaudzis gandrīz par divām reizēm: no 2020. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam no ārstiem un farmaceitiem saņemti 175 paziņojumi par zāļu trūkumiem, un vēl 20 paziņojumi tika saņemti no pacientiem. 2019. gadā tika saņemts vien 61 šāds paziņojums no ārstiem un farmaceitiem un 48 – no pacientiem. Šo paziņojumu analīze liecina, ka cilvēki bieži vien informē par blaknēm, kuras jau ir norādītas zāļu lietošanas instrukcijā.
"Lai arī ziņojumu skaits palielinājies, blakņu ziņošanas aktivitāte Latvijā joprojām ir vērtējama kā zema, salīdzinot ar tādām valstīm kā Francija, Dānija un Nīderlande, kur saņemto blakņu ziņojumu skaits uz 1000 iedzīvotājiem vairākkārt pārsniedz ik gadu Latvijā saņemtos ziņojumus."
Zāļu valsts aģentūra un Veselības ministrija aicina iedzīvotājus arī turpmāk ziņot par blaknēm ārstam, farmaceitam vai arī pašai Zāļu valsts aģentūrai un atgādina, ka ar medicīnisku pamatojumu ārsts joprojām 30% gadījumu var izrakstīt recepti konkrētām, iespējams, dārgākām kompensējamajām zālēm, norādot tā komerciālo nosaukumu.
Ievēro jauno kārtību
Statistika liecina, ka 2020. gada aprīlī, maijā un jūnijā mediķi receptēs norādīja aktīvo vielu (starptautisko nepatentēto nosaukumu) 90% gadījumu. Martā, kad šī kārtība vēl nebija stājusies spēkā, ārsti norādīja aktīvo vielu tikai 16% gadījumu.
Veselības ministrija aicina visus ārstus turpināt informēt iedzīvotājus par jauno kārtību, tostarp neklātienes recepšu izrakstīšanas gadījumos.
"Ārsti visefektīvāk var gan sniegt nepieciešamo informāciju, gan atspēkot dažādus iedzīvotāju vidū iesakņojušos mītus, piemēram, ka dārgāki medikamenti ārstē labāk un ir iedarbīgāki, jo zāļu jomā augstāka cena nenozīmē labāku kvalitāti," uzsvēra Okmane.