RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Baltkrievija ir gatava veikt atbildes pasākumus gadījumā, ja Eiropas Savienība ieviesīs ierobežojošos pasākumus, paziņoja republikas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs.
Eiropas Parlamenta deputāti pēc 14.-17. septembra plenārsesijas pieņēma rezolūciju par situāciju Baltkrievijā. Dokumentā teikts, ka Eiropas parlamentārieši neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus un neuzskata Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. Eiropas Parlaments atbalsta sankciju ieviešanu pret Lukašenko, tiek atzīmēts rezolūcijā.
"Protams, gadījumā, ja pret Baltkrieviju tiks pieņemti kaut kādi sankciju pasākumi, tad, domāju, arī Baltkrievijas valsts spers attiecīgus soļus, kas saistīti ar valstu iekšpolitisko funkcionēšanu," paziņoja Makejs.
Pēc Baltkrievijas ĀM vadītāja sacītā, pasākumi var skart gan politisko sistēmu, gan Baltkrievijā akreditēto ārvalstu mediju funkcionēšanu, kā arī citus virzienus.
Makejs atgādināja, ka ES valstu ārlietu ministri 21. septembrī sapulcēsies, lai apspriestu sankcijas attiecībā pret Baltkrievijas oficiālajām amatpersonām.
"Mēs esam gatavi tam. Mēs nekad neiniciēsim kaut kādas darbības, kas tiek virzītas uz attiecību pasliktināšanu ar mūsu svarīgo partneri – Eiropas Savienību – un atsevišķām dalībvalstīm. Taču mēs viennozīmīgi esam gatavi tam, lai sniegtu adekvātu atbildi šāda veida graujošajām darbībām," uzsvēra Baltkrievijas ĀM vadītājs.
Baltkrievijā joprojām nerimstas protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarēja Lukašenko. Opozīcija nepiekrita rezultātiem un aicināja organizēt atkārtotu balsojumu. Ar mērķi "nodot varu" Baltkrievijā radīta opozīcijas koordinācijas padome. Ģenerālprokuratūra uzskata, ka tā apdraud Baltkrievijas valstiskumu un ierosināja krimināllietu.
Baltijas valstis augusta beigās ieviesa personālās sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, kuras, viņuprāt, it kā ir saistītas ar vēlēšanu rezultātu falsifikāciju un nežēlīgu mierīgo protestu apspiešanu. Pirmajās dienās kārtības sargi pielietoja spēka metodes akciju padzīšanai, tikai aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, ziņots par simtiem cietušo un trim bojāgājušajiem. Vēlāk kārtības sargi atteicās no protestu apspiešanas.