RĪGA, 14. septembris – Sputnik. Asas diskusijas sociālajos tīklos izraisījis kādas Ritas Ignātes tvīts, kura izbrīnījās, kādēļ pat neliels komunikācijas mēģinājums krievu valodā dažiem Latvijas sabiedrības pārstāvjiem izraisa tik lielu nosodījuma vilni.
Parauga cienīga piemēra kārtā komunikācijai ar daudznacionālas valsts iedzīvotājiem viņa minēja e-pasta vēstuli no Londonas mēra, kurā informāciju par savām tiesībām darbavietā iespējams saņemt vismaz desmit valodās.
"Londonas pašvaldības komunikācija ar pilsētas citvalodīgajiem iedzīvotājiem. Tikmēr Latvijas latvieši sašūt par nelielu komunikāciju krievu valodā," uzrakstīja Rita Ignāte Twitter.
Spriežot pēc visa, autores sašutumu izraisīja reakcija uz sludinājumu krievu valodā, kurš parādījās partijas "Progresīvie" kongresa gaidās tās Twitter mikroblogā.
Šis tvīts izraisīja daudzus pārmetumus no nacionālpatriotiskās publikas puses, kura jau apsūdzējusi partiju divvalodības veicināšanā Latvijā un ierakstīja to Kremļa kalpu sarakstā.
Arī piemērs ar Londonas mēra vēstuli desmit valodās izraisīja nacionāli norūpējušai publikai vilni pārmetumu un nosodījuma.
"Muļķības paraugstunda - salīdzināt Latviju ar UK. Cieti!" sūrojas latviešu dzejniece Liāna Langa Bokša, liekot noprast, ka Latvijā ir īpaša vēsturiska situācija.
"Ar Igaunīju driks salidzināt?" sarkastiski interesējas Natālija Žogole.
"Protams! Neesmu gan pārliecināta, ka visi lēmumi EE pareizi. Tiešām derētu redzēt aptauju, ko pilsoņi par to šodien domā. Kā jau reiz minēju TW, vairāki igauņi (intelektuāļi) man pauduši, ka daļa sabiedrības uzskata, ka pieļauta kļūda," apšauba Igaunijas integrācijas veiksmīgumu latviešu dzejniece.
"Kāda ir starpība? Ar šo jauko žestu angļu valodas pozīcijas nekādi netiek apdraudētas. Savukārt, latviešu valodai reāla divvalodība nozīmētu nāves spriedumu," pārliecināts Jānis Norvelis.
"Ļoti interesanti. Padomju laiku latviešu valoda kaut kā pārdzīvoja, bet brīvības laikos dīvvalodība, protams, "nāves spriedums"," atbild Kirills Rezņiks-Martovs.
""Neliela" komunikācija? Latvijā neliela komunikācija krievu valodā notiek nepārtraukti. Viens atsevišķs žests no Londonas mēra nenozīmē, ka turpmāk komunikācija notiks 12 valodās. Latvijā krievu valodā pakalpojumi ir pieejami vienmēr un visur," pārliecināts Dāvis Viļums.
"Londona nav Latvija," konstatē Magnuss Briedis.
Citi komentētāji vispār apšauba Londonas "veiksmīgumu" un prognozēja tai drīzu nāvi.
"Tad nu gan esat atradusi "labu" piemēru Latvijai un Rīgai – Eiropas dīvainajā nāvē mirstošu pilsētu, kurā jaunboļševiku/globālistu veiktas masu populācijas aizvietošanas un islamizācijas rezultātā balto britu palicis mazāk par pusi..." secina izdevniecības "Apvārsnis" pārstāvji.
"Pacieties nedaudz. Nav aiz kalniem tas brīdis, kad Londonā sāks nesaprast un nerunāt angļu valodā," paziņo komentāriem vēl viens "speciālists" Lielbritānijas lietās ar lietotājvārdu Chiulju Pussala.
"Normāli angļi ir sašutuši, ka viņu galvaspilsēta ar katru gadu aizvien vairāk līdzinās Āfrikas kolonijai," raksta lietotājs Om.
Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu. Krievu valodai ir svešvalodas statuss, neskatoties uz to, ka tā ir dzimtā valoda aptuveni 37% valsts iedzīvotāju. Saskaņā ar Latviešu valodas aģentūras 2016. gada pārskatu, aptuveni 90% Latvijas nacionālo mazākumtautību zina valsts valodu.
Neraugoties uz to, it kā pastāvošo draudu latviešu valodai dēļ pret krievu valodu regulāri tiek ieviesti ierobežojumi. Valsts valodas likuma ievērošanu uzrauga speciāla valsts struktūra, kura saucās Valsts valodas centrs (VVC).