RĪGA, 9. septembris – Sputnik. Gadās tādi valdības dokumenti, par ko nekādi neteiksi – pārlieku daudz ūdens. Vakar Latvijas Ministru kabinets izskatīja zemkopības ministra Kaspara Gerharda sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā izvērtētas valsts darbības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīvām dzeramā ūdens jautājumā.
Vai var kādu malciņu bez maksas?
Ūdens, kas nepieciešams, ik dienas, ik stundas, veido milzīgu biznesa segmentu, stāsta avīze "Segodņa". Līdz 2030. gadam 28 ES valstīs papildus tiks iztērēt 289 miljardi eiro ūdens apgādei un kanalizācijai. Brisele vērtē, ka 95% ES iedzīvotāju ir nodrošināti ar ūdeni un spēj to apmaksāt. Problēmas vērojamas Rumānijā un Bulgārijā. Grūtības izjūt arī Latvija līdz ar Poliju un Portugāli, tomēr risina tās. Republikā ūdens tiek piegādāts ar 1280 centralizēto sistēmu palīdzību, 90% no kurām ir mazas (līdz 100 kubikmetri diennaktī). Pērn ūdensvads bija nodrošināts 93,9% mājsaimniecību valstī. Vairāk nekā 130 vietās ir bezmaksas piekļuve dzeramajam ūdenim. Pārskatā teikts, ka glāze ūdens bez maksas restorānā pagaidām nav obligāts, taču pieejams pakalpojumus. Būtu labi atsaukt atmiņā arī nacionālā aviopārvadātāja lidmašīnas – arī tajās nenāktu par ļaunu Eiropā pieņemtā prakse – bezmaksas ūdens...
Tagad liela uzmanība jāpievērš ūdens kvalitātei. Piemēram, Vides monitoringa programmā 2014.-2020. gg. Latvijā tika nodrošināts radioaktīvo vielu monitorings dzeramajā ūdenī. Ar EK atbalstu hlorātu un hlorīdu saturs ūdenī tiks samazināts trīskārt no Pasaules veselības organizācijas maksimālajām pieļaujamajām normām. Uzmanība tiks pievērsta arī bisfenolam – bīstamai vielai, kas rodas, sairstot sadzīves plastmasai.
Cīņā ar bioloģisko apdraudējumu lielākā vērība tiks veltīta legionellai. Šis patogēns izplatās karstā ūdens padeves sistēmās un apdraud veselību, ieelpojot to līdz ar ūdens pilieniem, piemēram, dušā. Latvijā izdevumi tās monitoringam pieaugs par 30%, un tas radīs papildu izdevumus atbilstošajiem saimniekojošajiem subjektiem.
Kam ir bīdatslēga
Ūdens Latvijā tagad būs pakļauts trim resoriem – Zemkopības ministrijai, Veselības ministrijai un Vides un reģionālās attīstības ministrijai. Centrālais ūdens kontroles institūts – Zinātņu akadēmijai pakļautais valsts uzņēmums BIOR, un valsts pienākums ir informēt patērētājus gan par ūdens piegādātāju statusu, gan par monitoringa un dezinfekcijas datiem, noplūdēm, riska parametriem utt.
Šajā ziņā darba ir gana daudz, jo, saskaņā ar EK datiem, kopā savienībā 23% dzeramā ūdens pazūd padeves procesā. PVO konstatēja, ka noplūde no ūdensvada gandrīz vienmēr nes mikrobioloģiskā piesārņojuma risku.
Pastāv arī problēmas ekonomiskais aspekts: ne vienmēr tiek nodrošināta ūdens pakalpojumu sniedzēju finansiālā ilgtspēja, un tas bieži noved pie nepietiekamiem ieguldījumiem ūdens padeves infrastruktūras uzturēšanā.
Lai izpildītu visas ES ieceres, nodrošinot kvalitatīvu un netraucētu iespēju remdēt slāpes, nāksies ieguldīt lielu naudu Latvijas ūdensvados. Un Eiropas dzeršanas un mazgāšanās standartus, acīmredzot, apmaksās patērētāji.