RĪGA, 30. augusts – Sputnik. Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons iepriekš izteicās par Krievijas valdības "diktātu" attiecībās ar Baltkrieviju. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova ieteica politiķim rūpīgāk pavērot pašam savu valsti, vēsta Sputnik Lietuva.
"Atšķirībā no Igaunijas deputāta, kurš atklāti atbalsta "krāsainās" varas maiņas scenāriju Baltkrievijā, mēs patiešām savam kaimiņam vēlam tikai labu, mieru un suverēnās tiesības pašam noteikt savu izvēli. Ceļš tam pretī nebūt neved caur kaislību eskalāciju un stāvokļa saasināšanu no ārienes, bet gan caur nepieciešamību saglabāt aukstu prātu un stingri sekot starptautiskajam tiesiskajam principam – neiejaukties citu valstu iekšējās lietās," teikts Zaharovas komentārā, kas publicēts Krievijas ĀM oficiālajā portālā.
Atzīmēts, ka, aicinot ES un NATO valstis iejaukties situācijas gaitā Baltkrievijā, Mikhelsons ignorē faktu, ka tā nav šo struktūru locekle, bet gan veido attiecības ar Krieviju gan Sabiedrotās valsts formātā, gan Kolektīvās drošības līguma organizācijas ietvaros, kas juridiski uzliek dalībvalstīm noteiktas saistības, tostarp arī militāri politiskajā jomā.
"Apsūdzot Krievijas valdību par "diktātu" un "agresijas plāniem" pret Baltkrieviju, Igaunijas politiķis atļaujas tiešu iejaukšanos ne tikai šīs valsts, bet arī Krievijas lietās, iesakot tās iedzīvotājiem "citus variantus". Gribētos viņam ieteikt rūpīgāk pavērot pašam savu valsti, kur krievvalodīgā diaspora, kas veido gandrīz trešo daļu iedzīvotāju, palikusi bez elementārām politiskajām un pilsoniskajām tiesībām," konstatēja Zaharova.
Pēc prezidenta vēlēšanām, kurās sesto reizi uzvarēja Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievijā sākās masveida protesti. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska. Pirmajās dienās varasiestādes izkliedēja akcijas, pēc tam likumsargi pārtrauca izgaiņāt mītiņus un pielietot vardarbīgas metodes. Oficiālie dati liecina, ka pirmajās dienās vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku tika aizturēti. Republikas IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, arī vairāk nekā 120 tiesībsargājošo iestāšu darbinieki. Oficiālie dati liecina, ka trīs protestu dalībnieki gājuši bojā.