Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju

Kādu skolotāju vakanču Latvijas mācību iestādēs ir visvairāk un kā tiek risināts kadru trūkuma jautājums.
Sputnik

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Līdz mācību gada sākumam atliek vien dažas dienas, taču Latvijas skolās un bērnudārzos joprojām nav aizņemtas 470 vakances, vēsta Latvijas Radio ar atsauci uz Izglītības un zinātnes ministriju.

No tām gandrīz trešdaļa (150) ir bērnudārzu audzinātāju vakances.

"Tas, visticamāk, liecina, ka tā slodze un atbildība nav samērojama ar atalgojumu," pastāstīja ministrijas pārstāve Baiba Bašķere.

Skolā biežāk tukšas stāv latviešu valodas un svešvalodu skolotāju, kā arī matemātikas skolotāju vakances. Trūkst ne vien priekšmetu skolotāju, bet arī logopēdu, psihologu, sociālo darbinieku.

Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: kā Latvijā mainīsies nodokļi

Pedagogu trūkums skolās vērojams jau daudzus gadus, slodzi sadala starp esošajiem skolotājiem, kuri beigās ir spiesti strādāt daudz vairāk.

Īpaši asa šī problēma ir lielās pilsētās. Jelgavas Izglītības departamenta vadītāja Gunta Auza pastāstīja, ka paaugstinātas slodzes dēļ skolās ir grūti nodrošināt individuālu darbu, jo skolotāju trūkst lielākoties kontakta stundās. Situāciju pasliktina arī tas, ka jaunie kadri ne labprāt nāk strādāt izglītībā, jo alga nav liela, savukārt profesijas prestižs pieaug lēni.

Arī Mārupes Valsts ģimnāzijā skolotājiem nākas strādāt ar palielinātu slodzi, jo nepietiek vismaz 8 cilvēku. Direktora vietniece izglītības jomā Andžela Sokolova pastāstīja, ka, piemēram, uz vēstures skolotāja stundām nedēļa atnāk aptuveni 500 bērnu.

"Un, ja mēs runājam par individuālu mācību procesu, tad piemeklēt individuālu pieeju katram no 500 skolēniem – tā, manuprāt, ir fantastika," atzīmēja Sokolova.

Viņasprāt, ir jāsamazina kontaktstundu skaits, un pārējais laiks ir jāatstāj ārpusstundu darbam, bet tad, protams, atkal ir nepieciešami jauni kadri.

Nevajag aizmirst arī par to, ka tagad skolotājiem nāksies vēl arī ierobežot koronavīrusa izplatības riskus – un tā ir papildu slodze.