RĪGA, 26. augusts – Sputnik. Valsts monopols tai piederošo autoceļu uzturēšanas jomā drīzumā varētu beigties, vēsta LTV7 Krievu apraide.
Satiksmes ministrija, kura šobrīd ir monopolists šajā jomā, piedāvā no nākamā gada sarīkot konkursu tiesībām apkalpot valsts ceļus, kas var ļaut ietaupīt līdz 2 miljoniem eiro gadā.
Pašlaik ar valsts ceļu apkalpošanu valstī nodarbojas kompānija "Latvijas autoceļu uzturētājs". Kopumā tā atbild par vairāk nekā 900 valsts tiltiem un 20 tūkstošiem kilometru autoceļu, puse no kuriem ir asfaltēti, bet otra puse – grants ceļi. Valsts autoceļu uzturēšanai valsts ik gadu tērē vairāk nekā 60 miljonus eiro.
Šī valsts kompānija faktiski ir monopolists. Esošajā veidā tā funkcionē jau gandrīz 15 gadus. Tomēr Satiksmes ministrijā uzskata, ka jau no nākamā gada 1. oktobra valsts ceļu uzturēšanu būtu labāk nodot privātuzņēmumu rokās.
"Šādi paši principi tiek pielietoti gan Igaunijā, gan Somijā, kur visus autoceļus apkalpo privātas kompānijas. Un tas sniedz iespēju valstij noteikt – kāda cena ir labāka. Un mēs vēlamies, lai tā ir zemāka," saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
Pašlaik uzņēmumā "Latvijas autoceļu uzturētājs" strādā gandrīz 1300 darbinieku. Teorijā garantēto valsts pasūtījumu atņemšana šī uzņēmuma nākotnei pieliek klāt jautājuma zīmi. Taču pašā organizācijā uzskata, ka šādas izmaiņas ļaus arī viņiem pašiem piedalīties citos konkursos – piemēram, pašvaldību ceļu uzturēšanas konkursos. Pašlaik, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, vien 1/5 no visiem pasūtījumiem, kurus izpilda kompānija, var būt citi, ne valsts pasūtījumi.
"Katru gadu mēs saņemam peļņu no mūsu komercdarbības, vairāk nekā 10 miljonus eiro. Priekš mums dalība konkursos – tas nav kaut kas jauns. Mēs konkurējam ar citiem tirgus dalībniekiem. Un jau šobrīd mēs domājam, kā uzlabot savu darbu," skaidro "Latvijas autoceļu uzturētājs" Raitis Nešpors.
Ja izmaiņas tiks apstiprinātas, valsts autoceļu tīklu iedalīs vairākās daļās. Katras daļas apkalpošanai uz laiku līdz 5 gadiem tiks izsludināts konkurss. Iespējams, šīs daļas nebūs vienādas – lai arī nelielie uzņēmumi, kuriem nav daudz tehnikas un resursu, spētu piedāvāt savus pakalpojumus.