RĪGA, 24. augusts — Sputnik. Protestus Baltkrievijā Eiropas Savienība nesalīdzina ar Maidanu Ukrainā, paziņoja ES augstākais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas lietās Žuzeps Borels, vēsta RIA Novosti.
Borels norādīja, ka, no Briseles viedokļa, ukraiņi Maidanā izvēlējās starp Eiropu un Krieviju, "starp mammu un tēti". Bet baltkrievi vienkārši pieprasa pilsoniskās tiesības un brīvības.
"Protestos nav Eiropas karogu. Un ES nedomā pārvērst Baltkrieviju par otru Ukrainu," konstatēja Borels.
Viņš paskaidroja, ka ES centīsies atbalstīt politiskās reformas Baltkrievijā vienkārši tāpēc, ka demokrātija un brīvība ir ES galvenās vērtības. Pie tam savienība cenšas izvairīties no soļiem, kuri no malas radītu iespaidu, ka tiek izdarīts kaut kāds spiediens.
Borels atklāja, ka ES pastāvīgi sazinās ar Krieviju, lai izvairītos no pārpratumiem.
Atgādināsim, ka iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kura uzvara kārtējās vēlēšanās radījusi protestu vilni, rietumvalstu izteikumus un soļus nosauca par tiešu iejaukšanos republikas lietās.
Lukašenko nosodīja arī centienus panākt Baltkrievijas valdības pārrunas ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju.
Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jaunatnes foruma "Jēgu teritorija" pasākumos atgādināja, ka Rietumu starpniecības pakalpojumi Ukrainā 2014. gadā beidzās pavisam bēdīgi.
Viņš atgādināja, ka toreiz tika panākta vienošanās, ko parakstīja Vācijas, Polijas un Francijas ārlietu ministri, bet nākamajā dienā opozīcija jau pieņēmusi citu lēmumu.
Situācija Baltkrievijā
Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notika 9. augustā. Pēc tām valstī sākās opozīcijas protesta akcijas, kas nepiekrita balsošanas rezultātiem. Centrālā vēlēšanu komisija informēja, ka jau sesto reizi uzvarējis pašreizējais Baltkrievijas valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, nevis Lukašenko.
Pirmajās dienās varasiestādes izkliedēja protesta akcijas. Pret tām tika izmantota asaru gāze, ūdens metēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Pēc tam akciju izkliedēšana ar vardarbīgām metodēm tika pārtraukta. Oficiālie dati liecina, ka pirmajās dienās aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, vairāk nekā 120 likumsargi guvuši ievainojumus, trīs akciju dalībnieki gājuši bojā.
Tihanovska patlaban uzturas Lietuvā. Vēstīts, ka politiķei it kā neesot bijis citas iespējas, kā vien pamest valsti, viņas izbraukšanu esot "organizējušas" Baltkrievijas varasiestādes.
19. augustā notika ES valstu ārkārtas samits, kurā ES valstu un valdību vadītāji apsprieda stāvokli Baltkrievijā. Pēc tikšanās EP vadītājs Šarls Mišels paziņoja, ka ES neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus valstī un uzsvēra, ka ES noteiks sankcijas virknei amatpersonu, kas atbildīgas par vardarbību valstī un vēlēšanu falsifikāciju. Šajā sarakstā varētu iekļūt arī pats ievēlētais prezidents Lukašenko.