Zinātnieki pierādījuši, ka tas celts pirms 12 tūkstošiem gadu, un būvdarbos izmantotas tam laikam pārlieku sarežģītas tehnoloģijas. Zinātnieku aprindās sākās asa diskusija. Par atradumu portālā RIA Novosti pastāstīja Antons Skripunovs.
Arheoloģijas brīnums
Primitīvi krama rīki, mājokļi alās un mamutu medības – tā cilvēki parasti iztēlojas dzīvi akmens laikmetā. Tolaik nebija zināma ne zemkopība, ne lopkopība, ne podniecība.
Taču Izraēlas zinātnieki ir noskaidrojuši: pirmatnējais cilvēks ne tikai cēla masīvus akmens objektus. Viņam bija zināmi arī sarežģīti arhitektūras paņēmieni.
"Gebeklitepe ir arheoloģijas brīnums. Komplekss, ko veido milzīgas apaļas akmens ēkas līdz 20 m diametrā, ir būvēts neolīta laikmetā. Malās – monumentālas T-veida kolonnas, līdz piecarpus metrus augstas," stāsta izrakumu vadītājs profesors Avi Gofers.
Katra objekta pamatā ir viena ideja. Līdz šim valdīja uzskats, ka vienotu arhitektūras plānu cilvēki iemācījušies izmantot tikai pirms pieciem tūkstošiem gadu – to apliecina Stounhendžs. Ja apvienot triju lielāko apļu centrālos punktus, iznāks vienādsānu trijstūris. Turklāt ēkas izvietotas hierarhiskā kārtībā. Līdz šim zinātnieki bija pārliecināti, ka tādus paņēmienus pirmie izmantoja ēģiptieši, būvējot Gizas piramīdas.
Bet tagad noskaidrojas, ka tā savas zemnīcas būvēja Natufas kultūras pārstāvji (tā bija izplatīta Libānā, Sīrijā, Jordānijā un Izraēlā). Taču Gebeklitepes komplekss Turcijas dienvidaustrumos liecina pavisam par citu līmeni.
Noslēpumainie dievi
Kopš 1994. gada, kad sākās izrakumi līdz tagadējam atklājumam zinātnieki skaidroja sarežģītās būves ar to, ka tās celtas pakāpeniski, divu gadu tūkstošu laikā. Jaunā versija liecina, ka komplekss būvēts vienā periodā.
Uz akmens plāksnēm labi saskatāmi lauvu, vēršu, putnu, čūsku, zirnekļu attēli. Cilvēku tikpat kā nav, tikai dažas figūras bez sejām.
"Acīmredzot, tie ir dievi. Vai kāds, kas nodevis viņiem zināšanas, ieskaitot masīvu rituālo būvju, tādu kā Gebeklitepe būvdarbu tehnoloģijas," savā pētījumā rakstīja vācu arheologs Viljams Šmidts, kurš šo kompleksu izpētīja pirmais.
Par vēl vienu argumentu atrastos artefaktus uzskata augstu attīstītas civilizācijas versijas piekritēji. Dažādās kultūrās tā ieguvusi atšķirīgus nosaukumus, visbiežāk – Atlantīda. Šo nosaukumu tai V gs. p.m.ē. piešķīra sengrieķu "vēstures tēvs" Hērodots.
"Kāpēc visas senās civilizācijas parādījās ir kā no nekurienes, bez priekšnoteikumiem? Vienmēr taču valdīja uzskats, ka tas ir lēns, vienmērīgs progress – no primitīviem alu cilvēkiem, medniekiem un savācējiem caur lauksaimniecības attīstību līdz mūsdienu industriālajai sabiedrībai. Izrakumi Gebeklitepē, ko vēsturnieki uzskata par 12 tūkstošus gadu vecu, rāda, ka tā nepavisam nav, ka pastāvēja agrīnāka augstu attīstītas civilizācijas epizode," intervijā RT pastāštīja amerikāņu pētnieks Grems Henkoks.
Savukārt protocivilizācijas dibinātājus, pēc zinātnieka domām, pielūguši neolīta laikmeta cilvēki. Šiem "pirmstēviem", viņaprāt, būvēts senākais reliģiskais komplekss pasaulē. Dievus te godināja savdabīgi. Pirms dažiem gadiem izrakumos atrastas cilvēka galvaskausu šķembas ar krama nažu atstātām pēdām. To analīze parādīja, ka cilvēki miruši vardarbīgā nāvē.
Kāda bija asiņaino upuru jēga? Tas vēl nav noskaidrots. Nav zināms, vai viņi tika apglabāti. Viena no versijām liecina, ka mirušie netika aprakti – līķus saplosīja maitēdāji. Tāds rituāls pazīstams tikai vienā reliģijā – zoroastrismā, kura sekotāji dzīvo Irānas un Indijas teritorijā.
Katastrofa
Viens no bareljefiem radīja sensāciju jau pirms vairākiem gadiem. Edinburgas universitātes zinātnieku grupa izpētīja plāksni, uz kuras līdzās cilvēka ķermenim ar nocirstu galvu atainots maitu putns un skorpions.
"Datoranalīze parādīja: mūsu priekšā ir zvaigžņotās debess fragments, - zvaigznāji apzīmēti ar simboliem dzīvnieku izskatā. Tas ir, komplekss veidoja arī observatoriju," zinātnieki atzīmēja savā pētījumu rezultātiem veltītajā rakstā.
Spriežot pēc visa, uz plāksnes nav tikai zvaigžņotās debess karte vien – attēli liecina par lielu katastrofu. Pētnieki uzskata, ka runa ir par masīva meteorīta kritienu aptuveni 10 950. gadā pirms mūsu ēras, kā rezultātā pasaulē kritās gaisa temperatūra. "Ziema" ilga aptuveni divus tūkstošus gadu. Par to liecina arī planētas "klimatiskās hronikas" dati, ko "raksta" ledāji Grenlandē.
Acīmredzot, šīs katastrofas rezultātā sākās neolītiskās kultūras pagrimums, uzskata speciālisti.
Tomēr pārsteidzoši ir tas, ka templis ne reizi nav sagrauts pirmo divu gadu tūkstošu laikā. Aptuveni astotajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras to apraka, tāpēc tas ir lieliski saglabājies. Kāpēc tas paveikts – nav zināms. Iespējams, zinātniekiem izdosies mīklu atminēt. Pagaidām viņi ir izpētījuši tikai piecus procentus no milzīgā rituālu kompleksa Gebeklitepē.