RĪGA, 21. augusts – Sputnik. Latvija un Lietuva var vērsties Eiropas tiesā, lai pārsūdzētu Mobilitātes paketes prasības, kuras radīs lielas problēmas Austrumeiropas pārvadātājiem.
No 20. augusta spēkā stājusies daļa nesen pieņemtā Mobilitātes paketes prasību: šoferiem reizi četrās nedēļās būs jāatgriežas mājās vai valstī, kur ir reģistrēta viņu kompānija. Turklāt daudz skarbāk tiek regulēts darba un atpūtas režīms (šoferim regulāri jāatpūšas ārpus mašīnas), savukārt no 2022. gada reizi astoņās nedēļās reģistrācijas vietā būs jāatgriež arī pati kravas mašīna.
Latvija, Lietuva, Bulgārija, Rumānija un citas Austrumeiropas valstis ir pret šādiem pasākumiem. Tās uzskata, ka tādējādi priekšrocības iegūst Rietumeiropas un Centrāleiropas kompānijas.
"Situācija Latvijā atšķiras no situācijas Vācijā vai Francijā. Mēs atrodamies uz ES robežas, tālu no centra, uz kurieni un no kurienes ved daudzas kravas. Kas nozīmē, ka šofera vai transportlīdzekļa atgriešanās no turienes uz šejieni – tie ir 1000-2000 kilometru. Bet katrs papildu kilometrs – tās ir degvielas izmaksas, tas ir apmaksātais laiks, kuru šoferis pavada pie stūres. Prasības attiecībā uz nakšņošanu nozīmē, ka jāmeklē viesnīca vai hostelis, kā arī stāvlaukumu, kur var atstāt automobili ar apsardzi, un šādu vietu ES nav nemaz tik daudz. Tādēļ visi šie nosacījumi ievērojamā mērā ietekmēs mūsu pārvadātājus," sacīja Latvijas Radio 4 ēterā Latvijas Autotransporta direkcijas vadītājs Kristiāns Godiņš.
Pēc viņa sacītā, galveno slogu Latvijas kompānijas piedzīvos 2022. gadā, kad mājās nāksies regulāri atgriezties ne vien šoferiem, bet arī pašam transportam.
"Vecās Eiropas valstīm šie nosacījumi ir pieņemamāki, jo sniedz zināmas priekšrocības to pārvadātājiem. Ko varēja redzēt pēdējos gados: Polija un citas Austrumeiropas valstis daudz aktīvāk strādāja starptautisko pārvadājumu nozarē, nekā Vācija un Francija. Tās jūt, ka kļūst nekonkurētspējīgas… Taču tas viss ir pretrunā ar atteikšanās no mākslīgas tirgu aizsardzības principu. Visas šīs prasības rada tieši mākslīgus ierobežojumus," paziņoja Godiņš.
Viņš pievērsa uzmanību tam, ka ierobežojumi tiek ieviesti laikā, kad Eiropa vēl nav atkopusies no "koronakrīzes", kura novedusi pie IKP krituma visās ES valstīs.
Pēc viņa sacītā, pat bez tiem ekonomiskais kritums saasinājis konkurenci starptautisko pārvadātāju vidū (mazāka ekonomiskā aktivitāte – mazāk preču, kuras kaut kur jāved), kas rada dempinga, autoparka un autotransporta kompāniju skaita samazināšanas riskus.
Šobrīd Latvijas pārvadātāji apspriež iespēju vērsties ES tiesā, lai pārsūdzētu normas.
"Jā, valstij pastāv iespēja vērsties Eiropas tiesā, šāda iespēja šobrīd tiek apspriesta, taču tā ir valdības un Satiksmes ministrijas kompetence," paziņoja Starptautisko pārvadātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Poceluiko.
Arī Lietuva grasās pārsūdzēt ES Taisnīguma tiesā Mobilitātes pakotni. Lietuvas transporta ministrs Jaroslavs Narkevičs pēc tikšanās ar pārvadātāju pārstāvjiem paziņoja, ka sūdzība atrodas sagatavošanas stadijā, vienīgi pagaidām nav vienošanās par to, vai Lietuva iesniegs to kopā ar citiem Mobilitāte pakotnes oponentiem.
"Mēs pirms tam veicām dažādas darbības, lai tā (Mobilitātes pakotnes stāšanās spēkā) nebūtu. Bet mēs teicām, ka ja tā tiks pieņemta, tad mēs gatavosimies tieši pārsūdzēšanai, un šobrīd tieši ar to nodarbojamies," sacīja Narkevičs.
Pēc viņa teiktā, septembra sākumā valdība plāno pieņemt lēmumu par sūdzības iesniegšanu, tad Tieslietu ministrijai tiks uzdots sagatavot dokumentu.
Tikšanās gaitā dalībnieki atzīmēja, ka ir nepieciešams vismaz uz laiku atcelt nosacījumu par šofera atpūtu ārpus kravas mašīnas kabīnes. Viņi uzskata, ka, ņemot vērā koronavīrusa izplatību, šobrīd nakšņošana kravas mašīnas kabīnē ir vispieņemamākais variants.