RĪGA, 21. augusts – Sputnik. Ceturtdaļai Latvijas iedzīvotāju nav nekādu uzkrājumu, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Pie tam 69% iedzīvotāju uzskata, ka uzkrājumi ir jāveido.
Galvenais šķērslis, kas traucē Latvijas iedzīvotājiem veidot uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami augsti ienākumi, kā galveno šo iemeslu norādīja 75% aptaujāto no tiem, kam nav finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzina, ka, drīzāk, dod priekšroku tērēt naudu, un tikpat lielai daļai grūtības sagādā ilgtermiņa plānošana, vēsta Baltic Course.
Neatkarīgi no ienākumu apjoma lielākā daļa (67%) aptaujāto piekrīt tam, ka vismaz 10% ienākumu varētu tērēt saprātīgāk.
Tiesa, lielai daļai Latvijas iedzīvotāju tomēr ir uzkrājumi (74%). Aptaujātie lielākoties glabā līdzekļus bankas kontos (46%) vai skaidrā naudā (24%), lai nepieciešamības gadījumā spētu piekļūt tiem.
Ilgtermiņa uzkrājumi ir salīdzinoši nelielais Latvijas iedzīvotāju daļai. Vispopulārākie ir uzkrājumi 3. pensiju līmenī (16%), termiņa depozīts bankā (13%) un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu (9%).
Kopš 2011. gada gandrīz visās pozīcijās to cilvēku skaits, kas krāj, ir trīskāršojies.
"Lai Latvijā iedzīvinātu krāšanas kultūru, ir vēl gana daudz darāmā, tomēr atzinīgi vērtējams jau noietais ceļa posms un fakts, ka iedzīvotāju, kuriem nav nekādu finanšu rezervju, kļūst arvien mazāk. (…) Ir patiess prieks redzēt, ka uzkrājumu veidošana jau tiek uztverta par tādu kā higiēnas lietu – lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka ir būtiski prast ne vien naudu pelnīt un to pārdomāti tērēt, bet arī veidot uzkrājumus. Pašlaik varam redzēt, ka iedzīvotāju budžeta plānošanas horizonts aizvien paplašinās un arvien vairāk kļūst to iedzīvotāju, kuri no balansēšanas starp ienākumu un izdevumu salāgošanu ikmēneša ietvaros pievēršas finanšu pārvaldīšanai ilgtermiņā, plānojot jauna mājokļa iegādi, bērnu skološanu vai finansiāli labāk nodrošinātas vecumdienas," komentē aptaujas rezultātus Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Vairums iedzīvotāju izveidoto finanšu rezervju joprojām ir nelieli un nepietiekami, lai kalpotu par drošības spilvenu gadījumā, ja izsīkst regulārie ienākumi vai ir jāveic liels pirkums. Kā liecina aptaujas dati, gan banku kontos (52%), gan skaidras naudas ietaupījumu (56%) uzkrājumos summa lielākoties nepārsniedz 1000 eiro.
"Pēc aptaujas rezultātiem redzams, ka kopš 2014. gada Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas metodes nav būtiski mainījušās – 43% regulāri ik mēnesi uzkrāj noteiktu daļu no saviem ienākumiem, kamēr trešdaļa jeb 34% izvēlas uzkrāt to, kas mēneša beigās paliek pāri. Jāteic gan, ka trešdaļā gadījumu ik mēnesi uzkrājumos novirzītais naudas apmērs nepārsniedz 5% no ienākumiem," atzīmēja Evija Kropa.