RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Latvija veiks pārrunas ar Starptautisko hokeja federāciju (IIHF) par iespējamo partnervalsts maiņu PČ 2021 organizēšanā, paziņoja Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš pēc 17. augusta Ministru kabineta sēdes, vēsta Mixnews.
Pasaules čempionātam bija jānotiek no 2021. gada 21. maija līdz 6. jūnijam Minskā un Rīgā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka Pasaules čempionāts varētu atnest Latvijas ekonomikai aptuveni 5 miljonus eiro. Biļešu pārdošanu bija plānots uzsākt oktobrī.
Latvijas premjers paskaidroja, ka Rīga vēlētos pieņemt PČ 2021 mačus, taču situācijas Baltkrievijā dēļ Latvija neredz iespēju savstarpēji rīkot turnīru.
"Aicināsim IIHF Baltkrievijas vietā atrast otru valsti. Ja federācija IIHF atteiksies un Baltkrievijā situācija joprojām nebūs mainījusies, valdība varētu lemt, ka Latvija nepiedalās 2021. gada hokeja čempionāta rīkošanā," paziņoja Kariņš.
Pārrunas ar IIHF veiks izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, jo sports atrodas tieši šīs ministrijas pārraudzībā.
Iepriekš IIHF prezidents Renē Fāzels paziņoja, ka federācija nav apspriedusi Pasaules čempionāta 2021 pārcelšanu no Baltkrievijas ar citām valstīm un turpina strādāt ar vietējo organizācijas komiteju.
"Nē, mēs neesam apsprieduši jautājumu par pasaules čempionāta pārcelšanu uz citām arēnām vai citām valstīm. Tāpat mēs neesam vērsušies pie citām valstīm ar jautājumu, vai tās nevēlas pieņemt turnīru. Mums ir atbalstīti pieteikumi no Baltkrievijas un Latvijas, un mēs strādājam ar abu valstu organizatoru komitejām, lai veiktu turnīru tur," citē Fāzela vārdus Sportacentrs.
"Pārcelsim vai atcelsim turnīru tikai tajā gadījumā, ja nebūs iespējas nospēlēt arēnās tajos datumos, kuri jau ir noteikti, vai arī ja izlases nespēs ierasties Pasaules čempionātā. Tā jau notika 2020. gadā koronavīrusa pandēmijas dēļ," piebilda viņš.
Baltkrievijā pēc 9. augusta prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Aleksandrs Lukašenko, sākās masveida protestu akcijas.
Pirmajās dienās tās apspieda kārtības sargi. Pret protestētājiem kārtības sargi pielietoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas-trokšņa granātas, gumijas lodes. 13. un 14. augusta protesta akcijas lielākoties bija mierīgas. Tā, 14. augustā notika vairāku tūkstošu dalībnieku protesta akcija pie Valdības nama Minskā, kur tostarp atrodas arī Baltkrievijas CVK.
Manifestanti pieprasīja pārskaitīt balsis aizritējušajās vēlēšanās un Lukašenko demisiju, iztika bez aizturēšanām.
Saskaņā ar Baltkrievijas IeM, masveida nekārtību rezultātā no 9. līdz 13. augustam cieta 121 milicijas darbinieks, izmeklēšanas iestādes ierosināja vairāk nekā 90 krimināllietu. Tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši nesankcionēto akciju dalībnieku. Viens protestētājs, saskaņā ar IeM datiem, gājis bojā.