RĪGA, 15. augusts – Sputnik. Baltijas valstu un Polijas prezidenti aicināja Baltkrievijas valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko nepielietot vardarbīgas metodes pret protestu dalībniekiem, atbrīvot aizturētos un sākt dialogu ar tautu. Pie tam četru valstu vadītāji piedāvāja sevi vidutāja lomā situācijas noregulēšanai Baltkrievijā.
Vidutāja statuss paredz tā sākotnējo objektivitāti, tāpēc ir grūti iedomāties, ka Spānijas un Portugāles hipotētiskā konfliktā starpnieka lomu uzņemtos Brazīlija – agrākā Portougāles kolonija, kas vēl aizvien ar to saistīta, vai Argentīna, agrākā Spānijas kolonija. Toties Grieķija, kam nav savu interešu ne Spānijā, ne Portugālē, varētu kļūt par starpnieku, sarunā ar Sputnik Lietuva pastāstīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs, komentējot Baltijas valstu un Polijas piedāvājumu.
"Gadījumā ar Baltkrieviju gan Polija, gan Lietuva ir ieinteresētās personas, tātad tās nekad nevar kļūt par starpniekiem. Par okupantiem – var, par starpniekiem – nevar. Tās jebkurā gadījumā, kā mēdz teikt ekonomisti, ir labuma guvēji no jebkura savas starpniecības rezultāta. Tāpēc tās šeit nevar būt principā," konstatēja eksperts.
Atgādināsim, ka pēc prezidenta vēlēšanām 9. augustā Baltkrievijā sākās protesti, ko pavadīja sadursmes ar miliciju un aresti. Kārtības sargi nesankcionēto akciju izkliedēšanai pielietoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes.
Protestu laikā Baltkrievijā slimnīcās nokļuvuši vairāk nekā 250 cilvēki, viņu vidū – aptuveni 50 varasiestāžu darbinieku. IeM dati liecina, ka viens cilvēks gājis bojā pēc mēģinājuma likt lietā pret miliciju paštaisītu spridzekli.