RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Lēmums par to, pie kā pirkt energoresursus, ir suverens, neviens no ārzemēm nedrīkst diktēt ES enerģētikas politiku, paziņoja Vācijas ĀM vadītājs Haiko Māss, runājot par ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", vēsta Sputnik Lietuva.
"Vācijas valdībai transatlantiskajiem sakariem daudzu gadu garumā ir ekskluzīva nozīme – un ne tikai priekš mums, bet arī Eiropai kopumā. Tās ir dziļākas, nekā kaut kāda politiskā konjunktūra. Taču mums nākas konstatēt, ka sankcijas starp partneriem – tas ir nepareizs ceļš, tas ir maldīgs ceļš. Un, galu galā, tas ir mūsu suverenais lēmums, kur mēs pirksim energonesējus. Neviena valsts nevar ar draudu palīdzību diktēt ES enerģētikas politiku," sacīja Māss preses konferencē Maskavā pēc pārrunām ar KF ĀM vadītāju Sergeju Lavrovu.
Viņš atzīmēja, ka ES tiek apspriest jautājums par to, cik lielā mērā eksteritoriālās sankcijas pārkāpj starptautiskās tiesības. "Sarunā ar Amerikas ārlietu ministru (valsts sekretāru Maiku Pompeo – Sputnik) es šo pozīciju skaidri paziņoju," citē vācu ministru RIA Novosti.
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Gāzesvads tiek izvilkts no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Projektu īsteno "Nord Stream 2 AG" ar vienu vienīgu akcionāru – "Gazprom". Partneri Eiropā – Royal Dutch Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall – finansē projektu par 50% - par summu līdz 950 miljoniem eiro katrs.
Vašingtona uzstājas pret projekta īstenošanu, jo cenšas uzspiest Eiropai savas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes. Decembrī ASV pieņēma aizsardzības budžetu, kurš paredz sankciju ieviešanu attiecībā pret kompānijām, kuras piedalās gāzesvada izbūvē, kā rezultātā no darbu veikšanas atteicās Šveices uzņēmums Allseas.
Jūlijā ASV Valsts departaments publicēja rekomendācijas CAATSA likuma (likums "Par pretdarbību Amerikas pretiniekiem ar sankciju starpniecību") starpniecību, iekļaujot dokumentā "Ziemeļu straumi 2" un otro "Turcijas straumes" cauruļvadu. Šīs darbības pakļauj Amerikas sankcijām investīcijas un citas darbības, kas saistītas ar Krievijas eksporta gāzesvadiem. Turklāt jūlijā ASV Kongresa Pārstāvju palāta un valsts Senāts atbalstīja savus militārā budžeta variantus 2021. gada budžetam, kuros iekļautas paplašinātas sankcijas pret projektu.