Veģetārieši pret gaļēdājiem: kam ir lielākas izredzes uz garāku mūžu?

Ārste-dietoloģe salīdzināja gaļēdāju un veģetāriešu mūža garumu un nonāca pie interesanta secinājuma.
Sputnik

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Ievērojot pareizu uzturu, gaļēdāji dzīvo ilgāk, nekā veģetārieši. Šādu viedokli sarunā ar kanālu "Pjatij" izteica medicīnas zinātņu kandidāte, ārste-dietoloģe Inna Konoņenko, vēsta RIA Novosti.

Dodiet gaļu! Veģetāriešu skaits Latvijā sarūk

"Viss mūsu organismā praktiski sastāv no olbaltumvielām. Veģetāriešiem ne vienmēr uzreiz ir redzamas olbaltumvielu trūkuma sekas. Ar vecumu tas izpaudīsies vairāk," paskaidroja viņa.

Konoņenko pievērsa uzmanību diviem organisma nolietošanās rādītājiem. Pirmais – asinsvadu sienas biezums kopējā miega artērijā: jo lielāks, jo ātrāk notiek novecošana. Tā kā veģetārieši saņem maz holesterīna, viņiem šīs sienas biezums būs zemāks, nekā gaļēdājiem.

"Ja gaļēdājs lietos pietiekamu vitamīnu B12, D3, K2 daudzumu, tad šī kompleksa biezums nepalielināsies," uzsvēra mediķe.

Otrais novecošanas marķieris – mitohondriju funkcionalitāte. Speciāliste sauc tās par šūnu "enerģijas stacijām".

"Veģetāriešiem tās strādā sliktāk nekā gaļēdājiem. Tas ir saistīts ar to, ka gaļa kalpo par L-karnitīna avotu, vielas, kas ir nepieciešama mitohondriju darbībai. Ir vēl rādītājs, kurš raksturo mūsu olbaltumvielu sintēzi. Diemžēl, ar veģetāro vai vegānu diētu cilvēks var saņemt ne visas aminoskābes," pastāstīja Kanoņenko.

Pēc viņas sacītā, konkrēta organiska savienojuma trūkuma gadījumā tiek traucēts noteiktas olbaltumvielas sašķelšanas un apgūšanas process, kas noved pie problēmām ar matu, nagu augšanu, redzes, ādas un asinsvadu stāvokļa pasliktināšanās.

Dietoloģe iesaka gan gaļēdājiem, gan veģetāriešiem izvairīties no vitamīnu un mikroelementu deficīta.