RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Kad nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas reformas projekts tika iesniegts apspriešanai, sākās plašas diskusijas. Politiķi saprata, ka reforma nav gatava – ja tiktu ieviestas piedāvātās izmaiņas, taču pie tam netiktu mainīs nekustamā īpašuma nodoklis, tas sāpīgi skartu gan vienkāršo iedzīvotāju, gan uzņēmēju kabatu, intervijā Sputnik Latvija konstatēja Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.
"Pēc publiskās kritikas politiķi sāka "atkāpties" un runāt par to, ka reformu vajagot pilnveidot, izteikta ideja to atlikt līdz 2026. gadam," pastāstīja Rostovskis.
Viņš atzīmēja: kad reformas projektu sāka vērtēt profesionāļi, noskaidrojās, ka tajā, piemēram, nav iekļauta motivācija kaut ko darīt uz zemes.
"Iznāk, ja ir vienkārši zeme, nodoklis ir mazāks, ja sāc tur kaut ko darīt, nodoklis kļūst lielāks. Mums šķiet, gluži pretēji, vajag motivēt cilvēkus kaut ko darīt. Piedevām sāka salīdzināt dažādas mājas, kas, piemēram, atrodas līdzās, bet "kadastrs" ir dažāds, un nodokļi – dažādi," paskaidroja Rostovskis.
Noslēgumā viņš atzīmēja pozitīvu niansi – sabiedrības līdzdalību diskusijās, kas dos signālu politiķiem pilnveidot likumprojektu.
Atgādināsim, ka Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests izstrādājuši un nodevuši sabiedrības apspriešanai jauno kadastrālās vērtības aprēķina projektu, no kā cita starpā atkarīgs arī nekustamā īpašuma nodoklis.
Pieaugs kadastrālā vērtība dzīvokļiem jaunbūvēs, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās. Gaidāms pieaugums arī sērijveida mājokļiem, kas būvēti pirms 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē.
Kadastrālās vērtības pieaugums gaida arī privātmājas, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās pilsētās, kur bija vērojams cenu pieaugums. Izmaiņas skars arī industriālos objektus.
Lauksaimniecības jomā gaidāms kadastrālās vērtības pieaugums zeme, neliels izmaiņas skars arī ēkas. Atzīmēts, ka šajā nozarē izmantoto būvju kadastrālā vērtība var pat kristies.
Jo augstāka ir kadastrālā vērtība, jo lielāks ir NĪN. Šī iemesla dēļ TM iesaka nosaukt par primāro jebkuru mājokli, kurā deklarēti iedzīvotāji, un pielietot neapliekamo minimumu 100 tūkstošu eiro apmērā nevis nekustamajam īpašumam, bet gan tajā deklarētajām personām.
Vēlāk JKP iesniedza Saeimā grozījumus, kas paredz iesaldēt nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību līdz 2026. gadam, motivējot to ar koalīcijas partiju nespēju vienoties par NĪN aprēķinu sistēmas vispārēju pārvērtējumu, kas nodrošinātu valsts iedzīvotājiem taisnīgu nodokļa iekasēšanu.