RĪGA, 1. augusts — Sputnik. Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus var atsākt 3. augustā, kad beigsies Dānijas jaunās atļaujas pārsūdzēšanas termiņš, informēja Dānijas Enerģētikas aģentūra (DEA), vēsta RIA Novosti.
"Iespējamai apelācijai, kas tiktu iesniegta Dānijas enerģētikas lietu apelācijas padomē, nebūs tūlītējas apturēšanas darbības, ja padome nepieņems citu lēmumu," atzīmēja regulators.
Jūnija sākumā Dānija mainīja "Nord Stream 2 AG" izsniegto atļauju gāzesvada būvdarbiem Dānijas ūdeņos. Cita starpā kompānijai atļāva izmantot būvdarbiem arī kuģus ar enkura pozicionēšanu, ne tikai ar dinamisko pozicionēšanu. Aģentūra paskaidroja, ka gāzesvada maršruts, ko plānots pabeigt, ved ārpus zonas, kurā pastāv risks saskarties ar Baltijas jūrā apglabātajiem ķīmiskajiem ieročiem. Tomēr darbus nevar atsākt, pirms nav beidzies atļaujas pārsūdzēšanas termiņš.
Viens no "Ziemeļu straumes 2" pabeigšanas iespējamiem variantiem paredz enkura cauruļvadu izbūves kuģa izmantošanu cita kuģa pavadībā – ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu, kas ļauj noturēt kuģi vajadzīgajā vietā bez enkuriem un pietauvošanās. Šajā gadījumā iespējams izmantot kuģi "Fortuna", kas pieder kompānijai "MRTS", bet ar dinamiskās pozicionēšanas sistēmu aprīkots "Akademik Chersky", kurš tāpat atrodas Mukranā.
Gāzesvada būvdarbi
"Ziemeļu straume 2" ietver divus gāzes cauruļvadus ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes apjomā gadā. Tos plānots izbūvēt no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dzīlēs līdz Vācijai. Pret projektu aktīvi iebilst ASV – tās vēlas pārdot Eiropā savu sašķidrināto dabasgāzi, kā arī Ukraina un vairākas Eiropas valsts.
Projektu īsteno "Nord Stream 2 AG" ar vienīgo akcionāru – "Gazprom". Partneri Eiropā - Royal Dutch, Shell, OMV, Engie, Uniper и Wintershall — finansē projektu par 50%, tas ir, par summu līdz 950 miljoniem eiro katrs.
Decembri Vašingtona vērsa sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2" un pieprasīja, lai būvdarbos iesaistītie uzņēmumi nekavējoties pārtrauktu darbus. Šveices uzņēmums Allseas gandrīz nekavējoties ziņoja, ka aptur darbus.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins apliecināja, ka Krievija spēj īsteno projektu bez ārvalstu partneriem. Viņš informēja, ka gāzesvads sāks darbu līdz šī gada beigām vai nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers norādīja, ka kompānijas rīcībā ir līdzekļi, lai būvdarbus pabeigtu saviem spēkiem, tomēr tam būs vajadzīgs ilgāks laiks nekā plānots.