RĪGA, 31. jūlijs — Sputnik. Latvija ir gatava uzņemt amerikāņu karavīrus, taču tas prasīs laiku un smagu darbu, intervijā Latvijas radio konstatēja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Iepriekš ASV aizsardzības ministrs Marks Espers informēja, ka ASV izvedīs no Vācijas 11,9 tūkstošus karavīru, 6,4 tūkstoši dosies mājup, pārējie tiks pārvietoti uz citām Eiropas valstīm. Viņš piebilda, ka nākotnē ASV varētu pārvietot papildu spēkus uz Poliju, Latviju, Lietuvu un Igauniju. "Iespējamas arī (kontingenta) dislokācijas papildu iespējas Polijā un Baltijas valstīs," viņš teica.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauda gandarījumu par to, ka Espers saņēmis un "sadzirdējis" viņa vēstuli, kurā pausta gatavība uzņemt ASV armijas vienības. Tālākais būs atkarīgs no mūsu diplomātiskajām sarunām un ASV plāniem, norādīja Pabriks.
"Mēs esam pieminēti, mūsu signāls ir sadzirdēts, tagad būs smags darbs, par kura iznākumu pāragri spriest," sacīja ministrs.
Pagaidām nav skaidrs, cik Latvijai izmaksās ASV kareivju uzņemšana, vispirms jāsaprot, kur, cik daudz, uz kādu laiku būtu jāuzņem ASV kontingents.
Pabriks piezīmēja, ka daudzi jautājumi saistīti ar Nacionālo bruņoto spēku attīstību un "tas nebūs lēti, bet mūsu aizsardzības budžeta ietvaros ļoti iespējams". Politiķis norādīja, ka militārā kontingenta daļēja izvešana no Vācijas sagādāja pārsteigumu, tomēr karavīru atrašanās vietu vienmēr var pārplānot. Viņš piebilda, ka pašreizējā situācijā NATO spēkiem jāatrodas tuvāk austrumu robežai.
Iepriekš Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba bijušais priekšnieks, armijas ģenerālis Jurijs Balujevskis, komentējot ASV plānus sarunā ar RIA Novosti, norādīja, ka amerikāņu kontingenta daļēja izvešana un pārvietošana Eiropā nemainīs bruņoto spēku proporcijas reģionā.
"Ziņas par amerikāņu karaspēka izvešanu no Vācijas ir propagandisks troksnis, kas nav īpašas uzmanības vērts. Tās ir taktiskas nianses, nekādas būtiskas izmaiņas militāro spēku līdzsvarā Eiropā nenotiks," teica Balujevskis.
Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs atzīmēja, ka NATO valstis var savā starpā vienoties, kur un kādus militāros spēkus uzturēt, - ar vienu izņēmumu. Runa ir par Austrumeiropas valstīm, kas iestājušās blokā pēc 1997. gada. Tad parādījās Krievijas un NATO Pamatakts, kas aizliedz pastāvīgi dislocēt būtiskus bruņotos spēkus un bruņojumu jauno dalībvalstu teritorijā. "Polija un Baltijas valstis, protams, ietilpst šajā kategorijā. Un amerikāņu spēku dislokācija tur būs tiešs un agresīvs akta pārkāpums," uzsvēra politiķis.
Latvijas vēstnieks Maskavā Māris Riekstiņš, komentējot situāciju, paziņoja, ka NATO diez vai izlems pārkāpt dokumenta noteikumus.
"Es nedomāju, ka NATO spers soļus, kuri kaut kādā veidā pārkāpj 1997. gada sadarbības izveidošanas aktu. Šajā dokumentā nav norādīta robeža karaspēku savienību skaitliskajam sastāvam noteiktās teritorijā, taču visi speciālisti, kuri piedalījās pārrunās, zina, ka runa ir par brigādes līmeni. Baltijas valstīs vai Polijā nav plānu izvieto spēkus šādā līmenī," informēja Riekstiņš.