RĪGA, 29. jūlijs — Sputnik. Ar C hepatītu inficējušies aptuveni 1,7% Latvijas iedzīvotāju, taču 95% pacientu, kuri saņem atbilstošu terapiju, sekmīgi izveseļojas, intervijā "Latvijas radio"pastāstīja infektoloģe-hepatoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas centra aknu slimību nosaļas vadītāja Ieva Tolmane.
28. jūlijā bija Pasaules hepatīta diena – viena no četrām oficiālajām dienām, ko PVO veltījusi slimībām, līdz ar Pasaules tuberkulozes dienu (24. marts), Pasaules malārijas dienu (22. aprīlis) un Pasaules AIDS dienu (1. decembris).
Šis datums izraudzīts par godu amerikāņu zinātniekam Baruham Blambergam (dzimis 28. jūlijā), kurš 1965. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā un medicīnā par hepatīta vīrusa atklāšanu.
Intervijā Tolmane atgādināja, ka ikviens var saslimt ar C hepatītu un pat nenojaust to. Viņa iesaka vērsties pie ārsta vai laboratorijā un izmeklēties savam sirdsmieram vai operatīvi sākt ārstēties.
Tolmane pastāstīja, ka valstī ir pacienti, ko ārsti aicina ārstēties, tomēr daudzi neko nezina par savu slimību – simptomu nav. Ārste atgādināja, ka C hepatīts nav klasiska aknu slimība, kuras rezultātā cilvēks kļūst dzeltens un noprot, ka jāskrien pie ārsta. Sūdzības parādās, kad jau veidojas aknu ciroze un ir par vēlu. Mediķe uzsvēra, ka saslimušie ir jāārstē pirms cirozes parādīšanās.
Tolmane atzīmēja, ka riska grupā ir personas, kas lieto narkotikas, taču tā nav lielākā pacientu grupa. Vīruss var nokļūt organismā kosmētisku manipulāciju rezultātā, retos gadījumos – arī dzimumceļā. Pie tam B un C hepatīts var nemanāmi pāriet bīstamā hroniskā formā.
Tolmane norādīja, ka C hepatīta analīze ir salīdzinoši nedārga, un ieteica to nodot reizi gadā.
Eurostat dati liecina, ka 2017. gadā no vīrusu hepatīta ES miruši 5 500 cilvēki. Divas trešdaļas no viņiem – vecāki par 65 gadiem.
Pirmo vietu hepatīta mirstības ziņā ES ieņēmusi Itālija (33 nāves gadījumi uz miljonu cilvēku), otro – Latvija (31), trešo — Austrija(19). Zemākā mirstība reģistrēta Somijā, Slovēnijā un Nīderlandē.