RĪGA, 28. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš paziņoja, ka Ziemeļatlantijas alianse nepārkāps NATO – Krievijas sadarbības izveidošanas akta noteikumus, kuri skar būtisku kaujas spēku izvietošanu pie KF robežām, vēsta News.ru.
Iepriekš ziņots, ka prezidents Donalds Tramps plāno izvest 9,5 tūkstošus no gandrīz 35 tūkstošiem Amerikas karavīru no Vācijas. Polijas prezidents Andžejs Duda, kurš jūnijā viesojās Vašingtonā un tikās ar Trampu, atzīmēja, ka Polija ir gatava uzņemt papildu ASV kontingentu.
KF ĀM vadītāja vietnieks Aleksandrs Gruško, komentējot šos paziņojumus, pateica, ka Maskava uzmanīgi seko līdzi "sludinājumiem, kuri tiek izteikti Vašingtonā attiecībā uz iespējamo daļas amerikāņu kontingenta Vācijā pārdislokāciju uz Poliju". Pēc Gruško sacītā, "acīmredzami ir tas, ka ASV var pārkāpt šo starptautisko dokumentu (NATO – Krievijas sadarbības izveidošanas aktu – red.)", savukārt Polija neslēpj vēlmi atbrīvoties no ierobežojumiem, kurus uzliek dokuments.
Latvijas vēstnieks Maskavā Māris Riekstiņš, komentējot situāciju, paziņoja, ka NATO diez vai izlems pārkāpt dokumenta noteikumus.
"Es nedomāju, ka NATO spers soļus, kuri kaut kādā veidā pārkāpj 1997. gada sadarbības izveidošanas aktu. Šajā dokumentā nav norādīta robeža karaspēku savienību skaitliskajam sastāvam noteiktās teritorijā, taču visi speciālisti, kuri piedalījās pārrunās, zina, ka runa ir par brigādes līmeni. Baltijas valstīs vai Polijā nav plānu izvieto spēkus šādā līmenī," pateica Riekstiņš.
NATO – Krievijas sadarbības izveidošanas akts tika parakstīts Parīzē 1997. gadā. Saskaņā ar dokumentu, NATO "apstiprināja, ka pašreizējos un tuvākajos drošības apstākļos alianse realizēs kolektīvo aizsardzību un citus uzdevumus, nodrošinot nepieciešamo atbilstību, integrāciju un pastiprināšanās potenciālu, nevis papildus organizējot ievērojamu militāro spēku pastāvīgu papildu dislokāciju".