RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik, Vladislavs Fedotovs. Sieviešu basketbola turnīrs Olimpiādē-80 Maskavā beidzās ar absolūtu padomju komandas pārākumu.
Līdzīgi kā pirms četriem gadiem, kad sieviešu basketbolu pirmo reizi iekļāva olimpiskajā programmā, PSRS izlasei līdzvērtīgo Maskavā nebija. Savu lomu nospēlēja arī tas, ka galveno padomju pretinieču – amerikāniešu boikota dēļ 1980. gada Spēlēs neieradās arī citas spēcīgas izlases (Dienvidkoreja, Japāna, Ķīna).
Taču var ar pārliecību pateikt, ka, pat ja viņas arī būtu atbraukušas, atņemt zeltu PSRS izlasei viņām nebūtu bijis pa spēkam. Padomju komanda Lidijas Aleksejevas vadībā pilnībā dominēja starptautiskajā arēnā jau ceturtdaļgadsimta garumā. 1976. gada Olimpisko spēļu finālā Monreālā padomju basketbolistes vienkārši "iznesa" tās pašas amerikānietes (112:77).
1980. gada parauga olimpiskās komandas sastāvā no "TTT Rīga" Aleksejeva uzaicināja tikai Uļjanu Semjonovu. Kas bija nedaudz pārsteidzoši, jo tolaik Rīgas komanda bija neapstrīdama padomju basketbola līdere (lasi, pasaules). Tiesa, tajā izlasē pietika foršu izpildītāju, kuras varēja nevainojami piespēlēt līderei. Teiksim, Tatjana Ovečkina (slavenā hokejista Aleksandra Ovečkina māte) vai Angele Rupšiene (toreizējās izlases mazākā basketboliste – 1,68 m), pēc kuru padevēm Uļjana ne vienu reizi vien noslēdza komandas rezultatīvos uzbrukumus. Jāatzīmē, ka tajā komandā Taņa un Angele bija arī Uļjanas labākās draudzenes.
Pārvaldot augstākās klases (arī auguma) spēlētājas, Aleksejeva turnīra gaitā varēja mierīgi mainīt sastāvu, vienmērīgi sadalot slodzi uz visu komandā iekļuvušo duci. Un sākās padomju komandas uzvaras gājiens: Dienvidslāviju tā uzvarēja ar +35, Bulgāriju – ar +38, itālietes sagrāva ar +66, kubietēm "atveda" +39, savukārt ungārietēm – +38. Finālā, 30. jūlijā, ar grupā otro vietu ieguvušo Bulgāriju PSRS izlase izrēķinājās vēlreiz – 104:73.
Piecos no sešiem mačiem Semjonova bija visrezultatīvākā spēlētāja, savukārt finālā viņa izpildīja iespaidīgu "double-double" (trešo turnīrā) no 27 punktiem un 21 atlēkušo bumbu. Latvijas basketboliste kļuva par neapstrīdami vērtīgāko turnīra spēlētāju: vidēji mačā viņa atnesa komandai 21,8 punktus un taisīja 9 atlēkušās bumbas.
Tas bija otrais un pēdējais Semjonovas olimpiskais zelts. Pēc četriem gadiem Losandželosā notika atbildes boikots no sociālisma bloka puses. Uļjanu sauca PSRS izlasē arī uz nākamo Olimpiādi Seulā 1988. gadā, taču tobrīd viņa jau bija stingri nolēmusi atvadīties no izlases, kā arī arvien biežāk traumas sāka dot ziņu par sevi. 1989. gadā Semjonova noslēdza savu leģendāro karjeru. Pašlaik Uļjana vada Latvijas Olimpiskās komitejas sociālo fondu.
Par Maskavas Olimpiādes lieliskajām vēstures lappusēm un Latvijas lomu tajās lasiet Sputnik specprojektā.