RĪGA, 24. jūlijs – Sputnik. Partija "Latvijas Krievu savienība" organizēja mītiņu pret manipulācijām ar skolēnu attālinātām mācībām. Akcija notika pie Izglītības un zinātnes ministrijas ēkas Rīgā.
LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja, kāpēc partija iebilst pret attālināto mācību legalizāciju skolās.
"Latvijas iedzīvotāji mierināja sevi ar apsvērumiem par to, ka attālinātās mācības ir pagaidu pasākums: beigsies epidēmija ar karantīnu un viss atgriezīsies vecajās sliedēs. Izrādījās, ka tās ir tikai tukšas cerības. Latvijas valsts savilka galus kopā un noskaidroja, ka tas ir ekonomiski izdevīgi – turēt bērnus mājās. Nevajag apkurināt skolas telpas, nevajag gatavot deficītus skolotājus – tos var aizvietot ar latviešu valodā ierakstītām lekcijām. Valstij ir izdevīgi atbrīvoties no skolu un skolotāju uzturēšanas," teica politiķis.
Mitrofanovs atgādināja, ka IZM sagatavojusi likumprojektu par to, ka attālinātās mācības var kļūt par izglītības procesa pastāvīgu formu.
"Iznāk, ka epidēmija beidzas, bet tālmācības turpinās. Cilvēki nepalika vienaldzīgi pret šo iniciatīvu, cēlās sašutuma vilnis. No visām partijām tikai Latvijas Krievu savienība organizēja publisku masu pasākumu šajā jautājumā," uzsvēra Mitrofanovs.
Viņš norādīja, ka pāreja pie attālinātajām mācībām slēpj vēl vienu svarīgu aspektu.
"Saskaņā ar Satversmi Latvijā ir bezmaksas izglītība, bet likumprojekts par attālinātajām mācībām paredz, ka vecāku pienākums būs nopirkt bērnam datoru mācībām un apmaksāt internetu. Tas ir Satversmes pārkāpums. Ja pilsētās ģimenes ar vidēju rocību vēl var to atļauties, tad laukos bērni noteikti paliek zaudētājos," paskaidroja politiķis.
Viņš atzīmēja, ka izglītības ministre Ilga Šuplinska jau mēģināja vienkāršot situāciju un mīkstināt pārmetumus, norādot, ka resors domā par visiem bērniem, nekādas piespiešanas nebūs, 1. septembrī visi atgriezīsies skolās.
"Mēs uzskatām, ka savu mērķi esam panākuši – ministrijas viedoklis mīkstinās, ministre izvairās no atklātas konfrontācijas ar skolotājiem, norādot, ka bērni mācīsies klātienē tāpat kā agrāk. Tomēr mēs neesam droši, ka tas ir galīgais lēmums, un kontrolēsim situāciju. Ceram, ka mūsu protesta pozitīvo pieredzi būs iespējams pielietot arī sarežģītajā jautājumā par izglītības pāreju pie latviešu valodas," piebilda Mitrofanovs.