RĪGA, 24. jūlijs — Sputnik, Vladislavs Fedotovs. Olimpiskajos turnīros volejbolā gan sievietēm, gan vīriešiem Maskavā pārsvaru guva PSRS komandas. Abas izcīnīja zeltu. Vīriešu izlases sastāvā bija Rīgas "Radiotehnikas" komandas kapteinis Pāvels Seļivanovs.
Atšķirībā no sieviešu turnīra, kurā nepiedalījās Japānas, Dienvidkorejas un Ķīnas spēcīgās izlases (šīs valstis Olimpiādi Maskavā boikotēja), vīriešu volejbols pulcēja gandrīz visas tobrīd spēcīgākās komandas pasaulē. PSRS izlase Vjačeslava Platonova vadībā visā turnīra gaitā gāja uz priekšu kā tanks – netika ciesta neviena sakāve, komanda piekāpās tikai divos setos.
Pirmā spēle notika 20. jūlijā, tajā padomju komanda uzvarēja čehus – 3:1. Četras dienas vēlāk trijos setos tika sakauti itāļi, pēc tam – bulgāri un kubieši. Starp citu, Itālijas un Kubas izlases Olimpiādē atklāti izgāzās, ieņemot 7. un 9. vietu desmit komandu konkurencē.
Pēc tam sākās pusfināli. Tur padomju volejbolistiem nācās sastapties ar rumāņu komandas pretestību, kura citā apakšgrupā ieņēma otro vietu. Taču arī šajā spēlē PSRS izlase neatstāja sāncenšiem nekādas izredzes – 3:0.
Visbeidzot, 1. augustā, olimpiskās programmas priekšpēdējā dienā padomju komandas ceļā no jauna stāvēja bulgāri. Pirmajās partijās uzvarēja Platonova komanda (15:7, 15:13), trešajā uzvarēja sāncenši (14:16). Tomēr vairāk nekas negaidīts nenotika: ceturtajā setā PSRS sportisti pielika punktu (15:11) un pēc 12 gadus ilga pārtraukuma atkal atguva olimpisko čempionu titulu, kas papildināja pasaules un Eiropas čempionu uzvarētāju godu.
Seļivanovam tā bija otrā Olimpiāde: Monreālā komanda ieguva sudrabu, tas bija otrais gads viņa darbā izlasē. Līdz 1980. gada spēlēm Maskavā volejbolists jau iekļāvās komandā un bija svarīga tās daļa līdz pat 1986. gadam, kad no tās aizgāja. Lai lasītājs izprastu, cik spēcīga bija izlase, vienkārši atgādināsim, ka laikā no 1977. gada oktobra līdz 1985. gada oktobrim PSRS vīriešu volejbola komanda izcīnīja uzvaras visos 10 oficiālajos starptautiskajos turnīros – tā necieta sakāvi nevienā mačā!
17 gadus Seļivanovs nospēlēja savā dzimtajā "Radiotehnikas" komandā, un 1987. gadā noslēdza karjeru. Pēc tam viņš devās trenera darbā uz Beļģiju. 2000. gadu sākumā iesaistījās politikā, tika ievēlēts Rīgas domē, pēc tam piedalījās Rīgas mēra un Saeimas vēlēšanās, taču šie mēģinājumi bija neveiksmīgi. 2017. gadā apbalvots ar Latvijas augstāko apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni, ilgu laiku bija volejbola programmas koordinators Izglītības departamentā, bet tagad strādā Latvijas sieviešu izlases treneru štābā.
Par Maskavas Olimpiādes lieliskajām vēstures lappusēm un Latvijas lomu tajās lasiet Sputnik specprojektā.