RĪGA, 22. jūlijs — Sputnik. Situācija, kurā nokļuvusi Latcijas iedzīvotāja Anastasija, šķiet neticama, tomēr, spriežot pēc sociālo tīklu apmeklētāju komentāriem, arī citiem gadījušās līdzīgas grūtības.
Anastasija savā lapā Facebook pastāstīja, ka nesen pasaulē laidusi vēl vienu bērniņu, tomēr nav varējusi saņemt bērna pabalstu: ierēdņi vispirms palūguši pierādīt bērna dzimšanas faktu, bet tagad grib pārliecināties par to, ka viņa pati kopā ar bērnu atrodas Latvijā.
"Rūgtums kāpj kaklā. Kā mūsu valsts cenšas iedzīvoties uz cilvēku rēķina," – tā Anastasija sāka stāstu.
Viņa atceras, ka viss sācies pirms četriem mēnešiem (16. martā), kad Rīgas dzemdību namā laimīgi nācis pasaulē mazulis. Jau nākamajā dienā viņa meitu reģistrējusi un saņēmusi oficiālu dokumentu.
Vienreizējo pabalstu pēc bērna dzimšanas Anastasija saņēmusi, taču ar ikmēneša pabalsta noformēšanu pēkšņi radušās grūtības.
"Nezaudējot laiku, taja pašā dienā pieteicos pabalstam, kas man pienākas, neprasīju ne kapeikas vairāk. Pēc dažām dienam atnāca vēstule, kurā skaidri rakstīts – pierādiet, ka Jums piedzimis bērns," stāsta jaunā māmiņa.
Nākamajā vēstulē viņu lūdza pierādīt, ka bērns dzimis Latvijā, un arī viņa pati patlaban atrodoties Latvijā.
"Pēc ilgas sarakstes ar inspektoru sāku justies vismaz kā miljonāre, kam ir personīgā lidmašīna – ar to tieši tajā pašā dienā, kad dzemdēju, es aizlidoju tieši no Rīgas dzemdību nama jumta uz citu valsti. Pēc tam, aprunājusies pa tālruni, inspektore pieprasīja dokumentus, kuri apliecinātu, ka esmu Latvijā. Pie tam bija noteikts termiņš līdz 9. aprīlim. Iznāca, ka man vajag skraidīt pa slēgtām iestādēm, vākt izziņas un čāpot uz VSAA," sarunas ar ierēdņiem atstāsta Anastasija.
Galu galā viņai izdevies savākt dokumentus par to, ka viņa bijusi uzskaitē Latvijā, izrakstus no slimnīcām, čekus, dzimšānas apliecību, izrakstus no bērnu dārza par otru bērnu (ierēdņiem laikam šķita, ka arī viņš bijis ārszemēs). Tas viss pa elektronisko pastu nosūtīts iestādei.
"Pēc mēneša man atsūta vēstuli – Jūs atrodaties ārzemēs, tāpēc pabalsta pieteikums noraidīts," Anastasija stāsta.
VSAA viņu sūtīja uz migrācijas dienestu, taču noskaidrojās, ka tas neizsniedz izziņas par to, kur atrdas cilvēks, un jauno māmiņu sūtīja uz robežu. Tikai neprecizēja, par kādas valsts robežu ir runa.
Anastasijas stāstu varētu uzskatīt par pārpratumu vai darba grūtībām Covid-19 periodā, ja ne citu lasītāju komentāri, kuri pastāstīja tikpat pārsteidzošus faktus.
"Es mazajam pusotru gadu mēģināju personas kodu dabūt, - nedeva tāpēc, ka nebija izziņas, ka viņš nav citas valsts pilsonis," stāsta Jeļena.
"Man arī bija interesants gadījums: braucu noformēt pabalstu, tiklīdz mūs izrakstīja, vārdu sakot, braucām no dzemdību nama un iebraucām pa ceļam. Bērnam ir 4 dienas, un viņi saka, lai nākot pēc nedēļas, varbūt viņš man neizdzīvošot. Man piedzima absolūti vesela meita, 4,150 kg smaga, 58 cm gara, tāpēc mani laikam vairs nekas nepārsteigs. Jā, kaut kur jau rakstīja par personas kodu, un to mēs dabūjām pēc 8 mēnešiem, tāpēc... trūkst vārdu, es lepojos ar valsti, kurā strādāju, maksāju nodokļus un dzemdēju bērnus. Bravo, biedri," stāstīja Olga.
"Tā kā vācieši "bremzēja", bet Latvija negribēja palīdzēt un vienkārši sūtīja mani no vienas instances uz otru, Semijam 4 gadus nebija vārda un bērnu pabalsta," savas dēkas aprakstīja Aleksandra.
Jāpiebilst, ka vienreizējais bērna dzimšanas pabalsts Rīgā ir 421,17 eiro. Bērna kopšanas pabalsts vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem – 42,69 eiro mēnesī (pirms pusotra gada vecuma – 171 eiro mēnesī).