Tiesībsargs: Likumdevējam ir jānodefinē sociālās palīdzības mērķis un ko ar to var nosegt

Tiesībsargs Juris Jansons uzvarēja Satversmes tiesā. Saskaņā ar pieņemto spriedumu par Satversmei neatbilstošu atzīta norma, kas noteica vidējo ienākumu līmeni, kādu nepārsniedzot persona vai ģimene atzīstama par trūcīgu.
Sputnik

RĪGA, 18. jūlijs – Sputnik. Latvijas Satversmes tiesa (ST) atzinusi par Satversmei neatbilstošu normu, kura nosaka vidējo ienākumu līmeni, kuru nepārsniedzot to saņēmēji (cilvēks vai ģimene) tiek atzīti par trūcīgajiem, vēsta Mixnews.

Kāpēc jūs esat tik nabadzīgi? Vīrietis braucis uz "skaisto Latviju", bet nokļuvis reālajā

Lieta tika ierosināta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma. Viņš norādīja, ka Ministru kabineta noteiktais vidējais ienākumu līmenis, kuru nesasniegšanas gadījumā cilvēks vai ģimene tiek uzskatīti par trūcīgajiem un viņiem ir tiesības saņemt atbalstu, pārkāpj Satversmes 1. pantā noteikto cilvēka cieņas, tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts principus, kā arī no Satversmes 109. panta izrietošo valsts pienākumu sniegt sociālo atbalstu visām personām, kurām tas ir nepieciešams.

Tiesībsargs norādīja, ka vidējais ienākumu līmenis, kurš atbilst trūcīgas personas statusam, ir pārāk zems, tādēļ daudzi iedzīvotāji, kuriem patiešām ir nepieciešams valsts atbalsts, to nesaņem. Tāpat viņš pievērsa uzmanību tam, ka ienākumu līmenis trūcīgas ģimenes vai personas statusa noteikšanai netika pārskatīts kopš 2009. gada, savukārt kopš 2011. gada tas tiek noteikts bez pamatotas metodikas, vērā tiek ņemtas tikai valsts un pašvaldību finanšu iespējas šobrīd.

ST paziņoja, ka sociālajam atbalstam ir jābūt vismaz tādam, lai katrs cilvēks, kurš nav spējīgs nodrošināt sev pietiekamus resursus, gūtu iespēju dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, kas tostarp nozīmē arī integrāciju mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā.

Tāpat tiesa uzsvēra, ka vidējais ienākumu līmenis, kuru nesasniedzot cilvēks vai ģimene skaitās trūcīgie un ir tiesīgi saņemt sociālo palīdzību, pašlaik tiek noteikti bez skaidras metodes.

Lietuva un Latvija izrādījušās starp nabadzīgākajām ES valstīm

Šajā sakarā tiesa uzsvēra, ka vidējo ienākumu apmēra noteikšana, no kura ir atkarīgas cilvēka tiesības uz minimālas sociālās palīdzības saņemšanu, bez jebkādiem argumentiem un pamatojumiem ir pretrunā ar bāziskajām tiesībām uz cilvēka cieņas saglabāšanu, sociāli atbildīgas valsts principu un tās stabilo attīstību. Tādēļ valsts pienākums ir izstrādāt sociālās palīdzības sistēmu un kritērijus tās sniegšanai tādā veidā, lai noteiktu reālas cilvēku vajadzības un atbilstošus atbalsta pasākumus.

Tāpat ST atzīmēja, ka valstij ir pienākums regulāri pārskatīt un atjaunot minimālās sociālās palīdzības apmēru.

Šis ir jau trešais spriedums, kad ST pēc tiesībsarga iesnieguma atzīst sociālā nodrošinājuma normas par Satversmei neatbilstošām. Iepriekš tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu garantēto minimālo ienākumu līmeni un sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nestrādājošām personām ar invaliditāti un pensionāriem. Rindā gaida vēl viena prasība – par nepietiekamu mediķu darba atalgojuma palielinājumu.