RĪGA, 16. jūlijs - Sputnik. Ledāju platības minimālie rādītāji kopš 80. gadiem ir sarukuši aptuveni uz pusi, daudzgadējais ledus ir gandrīz pazudis, sarunā ar RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.
Viņš atzīmēja, ka, pēc speciālistu domām, ledāju platības samazināšanās ir ledus apstākļu pārmaiņu galvenā izpausme Arktikā. Tā notiek cauru gadu.
"Visā Arktikā minimālie ledainuma rādītāji bija vērojami 2007. gadā – 4,19 miljoni kvadrātkilometru, 2012. gadā – 3,35 miljoni kvadrātkilometru, 2019. gadā – 4,1 miljons kvadrātkilometru. Salīdzinājumam: 1980. gadā ledainums sasniedza 7,6 miljonus kvadrātkilometru, 1983. gadā – 7,28 miljonus," uzsvēra Šumakovs.
Viņš piebilda, ka Krievijas arktisko jūru akvatorijā ledus sega kļūst plānāka.
"Ziemas periodā visu Ziemeļu jūras ceļa jūru akvatoriju joprojām pārklāj biezs sezonālais ledus, bet sasalšanas un kušanas termiņš pārbīdās uz oktobri-novembri un maiju-jūniju. It īpaši Čukotskas jūrā," precizēja Hidrometeoroloģijas centra vadītājs
Vienlaikus Hidrometeoroloģijas centra zinātniskais vadītājs Romans Vilfands konstatēja, ka ilggadējā ledus trūkums jau vairākus gadus neļauj organizēt tradicionālās ekspedīcijas uz Ziemeļpolu. Lieta tāda, ka līdz šim zinātnieki izmantoja ilggadējo aisbergu virsmu zinātniskās stacijas bāzei, taču pašreizējos klimatiskajos apstākļos neizdodas sameklēt ekspedīcijai piemērotu aisbergu.
Ledus stāvokļa pārmaiņas ir saistītas ar globālajām klimata pārmaiņai: ikgadējās temperatūras pieaugums Arktikā rit četrkārt ātrāk nekā vidēji uz planētas.