RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. Topošajai transbaltijas dzelzceļa maģistrālei Rail Baltica būs svarīga loma no militārās mobilitātes viedokļa reģionā, paziņoja Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis vēstulē eirokomisārei transporta lietās Adinai Valeanai. Lietuva sākusi sagatavošanās darbu ar Aizsardzības ministriju un NATO, lai labāk izmantotu Rail Baltic infrastruktūru militārajā jomā, informēja Sputnik Lietuva.
Svarīgi ir tas, ka Baltijas valstu amatpersonas sākušas atklāti runāt par Rail Baltica militārajiem mērķiem, sarunā ar Sputnik Latvija teica ekonomists un politikas analītiķis Aleksandrs Nosovičs.
"Iepriekš viņi centās slēpt Rail Baltica patiesos mērķus un centās pierādīt, ka projekts būs ekonomiski izdevīgs un top ar mērķi celt Baltijas valstu IKP. To noraidīja visi ekonomisti gan Krievijā, gan Baltijas valstīs, - viņi pierādīja, ka Rail Baltica rentabilitāte ir īsti murgi," atzīmēja Nosovičs.
Tagad Baltijas valstu vadītāji sākuši atklāti runāt par projekta militārajiem mērķiem, tātad viņiem nav citu iespēju izsist no Rietumu partneriem līdzekļus tā īstenošanai.
"Atlicis tikai apelēt pie nepieciešamības militāri aizsargāt Baltijas valstis, runāt par "Krievijas draudiem" un NATO austrumu flanga stiprināšanas lielo nozīmi. Tā kā viņi ir metuši kārtis galdā un nosaukuši lietas to īstajos vārdos, skaidrs ar ar Rail Baltica finansējumu ir ļoti lielas problēmas," viņš paskaidroja.
Eksperts uzskata, ka vienīgais, kas atlicis Baltijai, ir saistīt maģistrāles būvdarbus ar NATO militāri stratēģisko mērķu sasniegšanu, taču tas nenozīmē, ka Rail Baltica noteikti tiks uzbūvēta.
"Nepieciešamība aizsargāt Baltijas valstis Rietumu sabiedrotajiem nav arguments. Jau pirms pandēmijas Eiropas Savienība vājāk reaģēja uz Baltijas valstu infrastruktūras projektiem. Šaubos, vai pēc lielo problēmu parādīšanās ES ekonomikā Briselei parādīsies līdzekļi Rail Baltica būvdarbiem," secināja Nosovičs.
Rail Baltica, Eiropas sliežu ceļa platuma dzelzceļa maģistrālei, saskaņā ar projektu, jāsavieno Baltijas valstis ar Poliju. Latvijā un Igaunijā plānots uzbūvēt aptuveni 300 km garus iecirkņus, Lietuvā – 360 km.
Sākotnējās prognozes liecina, ka ar investīcijām 5,8 miljardu eiro apmērā Rail Baltica vajadzētu nest peļņu 16 miljardu apmērā. 2019. gadā veiktā analītiskā ekspertīze rāda, ka projekta īstenošanas gadījumā zaudējumi sasniegs vismaz 4 miljardus eiro. Eiropas Revīziju palāta jūnijā paziņoja, ka dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica projekts ir ekonomiski nepamatots, turklāt būvdarbu budžets jau pieaudzis līdz septiņiem miljardiem eiro.