Robežu slēgt? Latvijas valdība vēlas atjaunot karantīnu

Valdošās partija apsprieda pasākumus, ka, iespējams, tiks ieviesti Covid-19 atkārtotas izplatības gadījumā. Pārsvarā tie skars robežu šķērsošanas jautājumus.
Sputnik

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Koalīcijas sadarbības padome apsprieda jautājumus par Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem, ko jau tuvākajā laikā varētu pieņemt valdība. Cita starpā padome atbalstīja ierosinājumu ieviest stingrāku iebraucēju kontroli, pēc sēdes mediju pārstāvjiem pastāstīja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Valdība uzskata, ka atbraucēji un viņu nepietiekoši atbildīgā attieksme pret karantīnas pasākumiem var kļūt par vienu no iespējamās koronavīrusa atkārtotas izplatības galvenajiem iemesliem. Inficēto skaita jauns pieaugums var negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku, tātad būs nepieciešami stingrāki soļi infekcijas atkārtotas izplatības gadījumā.

Līdz galam skrūves nepievilks: skolas Latvijā sāks darbu 1. septembrī

Valdības vadītājs pastāstīja, ka valdību veidojošo partiju pārstāvji bija vienisprātis: jāpastiprina Latvijas ārējo robežu kontrole, lai identificētu visus atbraucējus. Turklāt tuvākajā laikā tiks apspriests jautājums par informācijas apmaiņu Baltijas valstu starpā par personām, kas šķērso ārējās robežas.

Pagaidām nav zināms, kādus pasākumus valdība plāno ar mērķi kontrolēt atbraucējus. Viens no iespējamajiem soļiem – obligātās anketēšanas atkārtota ieviešana robežas šķērsošanas punktos.

Patlaban nav skaidrs arī tas, pret kādu valstu pilsoņiem varētu ieviest stingrākus noteikumus robežu šķērsošanai, tomēr informācija par Covid-19 valstīs, kur infekcija izplatās īpaši aktīvi, ir piejama Slimību profilakses un kontroles centra vietnē, norādīja premjers. Koalīcijas padome vēl nav apspriedusi iespējamās sankcijas personām, kas neievēro karantīnas noteikumus pēc iebraukšanas valstī, tomēr Kariņš atzīmēja, ka, acīmredzot, nāksies noteikt sodu tādiem "Latvijā vēlamiem viesiem", kuri ignorē noteikumus.

Arī citu partiju pārstāvji padomes sēdē norādīja, ka lielāko risku saslimt ar Covid-19 rada personas, kas ierodas no ārzemēm, tāpēc atbalstīja stingrāku pasākumu ieviešanu. Piemēram, Nacionālās apvienības parstāvis Jānis Dombrava pauda pārliecību, ka Latvijas robežas atvērtas pāragri, tāpēc valstī iebraucis liels skaits personu, kuras par sevi nav sniegušas patiesu un pilnīgu informāciju, un atkal ievazāts Covid-19. Politiķis uzskata, ka ārvalstniekiem, kuri pēc ierašanās Latvijā neievēros 14 dienu pašizolācijas režīmu, ir jāatņem termiņuzturēšanās atļauja.

Izglītības un zinātnes ministrija paziņo nosacījumus klātienes mācību atjaunošanai skolās

Konkrētāk par iebraucējiem izteicās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa konstatēja, ka jaunie studenti no trešajām valstīm studijas Latvijas augstskolās var sākt attālināti. Pēc viņas domām, prasība var skart studentus, kam radušās grūtības, saņemot Latvijas vīzu Covid-19 radīto ierobežojumu rezultātā. Detalizētāku informāciju par to, kā gads sāksies ārvalstu stundentiem, ministre solīja sniegt vēlāk, kad sadarbībā ar augstskolām tiks izstrādāta studiju kārtība gan Latvijā jau esošajiem ārvalstu studentiem, gan tiem, kuri vēl tikai plāno ierasties.

Pie tam, pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles teiktā, pagaidām valdība neplāno no 1. septembra atkārtot tālmācību režīmu skolās. Viņa norādīja, ka situācija, protams, vēl var mainīties, un infekcijas straujas izplatības gadījumā skolas atkal ieviesīs tālmācības režīmu, tomēr šobrīd tāda lēmuma nav. Līdz šī mēneša beigām IZM plāno sagatavot detalizētu mācību procesa organizācijas plānu jaunajā mācību gadā.