RĪGA, 28. jūnijs — Sputnik. Latvija jau sen centusies iekļūt Eiropas kosmosa aģentūrā. Beidzot sapnis piepildījies – Eiropas kosmosa aģentūras padome apstiprinājusi Latvijas pievienošanos organizācijai ar asociētā locekļa statusu, vēsta Grani.lv.
Jāpiebilst, ka asociētā locekļa statuss ļauj fiziskai vai juridiskai personai, organizācijai vai valstij, kas pievienojas apvienībai vai organizācijai, piedalīties tās darbībā bez izšķirošās balss tiesībām vai palīdzēt.
Taču Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija paskaidroja, ka valsts statuss EKA ļauj pretendēt uz tehnoloģiskiem pasūtījumiem aģentūras misijās, kurās piedalās 22 Eiropas valstis un partneri no ASV, Kanādas un Japānas.
Bez tam Latvija var piedalīties atbalsta programmās un pētījumu projektos.
EKA padome atzīmēja, ka Latvijas pievienošanās aģentūrai pavērs ceļu zinātniekiem un uzņēmējiem pretī pilnvērtīgai sadarbībai moderno tehnoloģiju jomā.
Tomēr par visu jāmaksā. Dalība EKA valstij izmaksās 3 miljonus eiro gadā.
Tomēr, saskaņā ar EKA koncepviju, šī nauda netiks pilnībā ieskaitīta aģentūras budžetā. Daļa no tās tiks novirzīta Latvijas kompānijām un zinātniskajām organizācijām, kas piedalās aģentūras projektos.
Atgādināsim, ka 2017. gadā kosmosā startēja Latvijas pirmais pavadonis Venta-1. Ventspils augstskolas un Brēmes Lietišķo zināšanu universitātes speciālistu radīto aparātu orbītā nogādāja Indijas nesējraķete PSLV-C38. Satelīts paredzēts kuģu kustības datu identifikācijai un nodošanai uz staciju uz Zemes. Aparāts rotē zemā orbītā aptuveni 505 km augstumā, diennakts laikā apriņķo ap Zemi 16 reizes.
Venta-1 startu valdība nosauca par pirmo impulsu kosmosa industrijas aktīvai izpētei Latvijā. Ministre atzīmēja, ka valsts dalību kosmiskajos projektos var pamatot arī ar to, ka aptuveni 60% valstī ražoto preču ir zemas tehnoloģiskās izmaksas.