RĪGA, 26. jūnijs – Sputnik. Rīgas mēra amata kandidāts no partijas "Saskaņa" Konstantīns Čekušins pastāstīja par kārtēju jaunievedumu "Rīgas namu pārvaldniekā" – ar klientiem oficiāli atteikušies runāt krieviski.
"Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) ir lielākais nekustamo īpašumu pārvaldnieks Latvijā, kurš apkalpo 4200 ēku galvaspilsētā, sniedzot pakalpojumus vairāk nekā 170 tūkstošiem klientu. Pērnā gada beigās RNP vairākas reizes mainījās vadība konfliktu Rīgas domē un atklāto ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošanas gadījumu uzņēmumā dēļ.
Pēc audita uzņēmumā tika nolemts to privatizēt, taču lēmumu par to pieņems jau jaunā sasaukuma Rīgas dome.
Tomēr, kā noskaidrojies, izmaiņas savā darbā RNP veikusi jau tagad – tiesa, ne tādas, kādas rīdzinieki gaidījuši. Par to sociālajos tīklos pastāstīja aktīvists Konstantīns Čekušins, kurš ieņem pirmo vietu "Saskaņas" deputātu kandidātu sarakstā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.
"Starp citu. RNP sāka sniegt oficiālu atteikumu atbildēt klientiem, ja vēstules tiek rakstītas krievu valodā. Ko te var pateikt? Jauna slota pa jaunam slauka. Es uzskatu, ka šis ir ļoti liels "sasniegums". Tā vietā lai pieņemtu no pensionāriem sūdzības un reaģētu uz tām, beidzot var droši sūtīt kaut vai pusi pensionāru mācīties latviešu valodu," uzrakstīja Čekušins sociālajos tīklos.
Komentētāju domas dalās – vieni bija sašutuši par šādu lēmumu, kurš pirmām kārtām skars vecāka gadagājuma cilvēkus, citi atzīmēja, ka šī prakse atbilst Latvijas likumiem.
"Lieks necilvēcīguma, kā arī likuma stulbuma pierādījums. Diemžēl, pie mums tas jau kļūst par tradīciju, ka šādu likumu top arvien vairāk un vairāk," uzrakstīja Čekušins atbildē vienam no komentētājiem.
Tāpat lietotāji atzīmēja, ka komunikācija ar RNP ir apgrūtināta pat tiem, kas teicami prot valsts valodu.
"Līdz šim par galveno RNP sasniegumu es uzskatīju pilnu atteikšanos no kontaktēšanas ar cilvēkiem, izņemot zvanu centra operatorus.
Nav nekādas iespējas parunāt ar grāmatvedību, juristiem, vadību. Principā. Viņu telefoni nevienam netiek doti un arī pieņemšanas laika viņiem nav. Un sēž viņi Čaka ielā ar apsardzi, ieiet tur bez iepriekšēja pieraksta nevar. Visa komunikācija tikai ar zēnu- un meiteņu-operatoru vai e-pasta starpniecību, kur atbilde ir jāgaida 30 dienas (bet var arī nesagaidīt)," teikts vienā no komentāriem.
Covid-19 pandēmija kļuvusi par vēl vienu ieganstu tam, lai atzīmētu krievvalodīgo diskriminēšanu Baltijas valstīs. Eiropas Padome pat ir nākusi klajā ar paziņojumu, kurā atgādināja valstīm, ka nacionālās minoritātes ir neatņemama sabiedrības daļa, savukārt pieņemtajiem pretepidemioloģiskajiem pasākumiem jābūt saprotamiem un viegli pieejamiem visiem iedzīvotājiem.
Pēc šī paziņojuma informācija par drošības pasākumiem pandēmijas apstākļos sāka parādīties arī krievu valodā.