RĪGA, 25. jūnijs – Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) uzskata par nepieciešamu pielāgot jaunos infrastruktūras projektus, tai skaitā Rail Baltica, NATO kareivju vajadzībām, vēsta TVNET. Plānos ir izbūvēt dzelzceļa atzaru uz Ādažu militāro bāzi, kur atrodas ne vien Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kareivji, bet arī NATO kaujas grupas militārpersonas.
Iestāde sagatavojusi jaunu Valsts aizsardzības koncepcijas projektu, saskaņā ar kuru, Latvija, kā pieņemšanas valsts, ir atbildīga par atbalsta sniegšanu sabiedroto spēkiem miera un krīzes laikos un tai ir jānodrošina tiem nepieciešamie resursi, infrastruktūra, teritorija, kā arī jāorganizē to pārvietošanās un piekļuve galvenajām lidostām, ostām un ceļiem.
Lai jau miera laikos sabiedroto spēki spētu ātri pārvietoties NATO un ES robežās, līdz minimumam jāsamazina birokrātiskie šķēršļi, tai skaitā Eiropas Savienības līmenī.
"Tādus jaunos infrastruktūras projektus kā, piemēram, Rail Baltica, nepieciešams pielāgot arī militārajām vajadzībām, tai skaitā - izbūvējot dzelzceļa atzaru uz Ādažu militāro bāzi," teikts koncepcijā.
Aizsardzības ministrija jau ir apspriedusi šāda atzara izbūves iespējas ar RB Rail pārstāvjiem.
Šobrīd bāzei tuvākā militārās tehnikas pārkraušanas vieta no dzelzceļa vagoniem ir Garkalnes stacija, kura atrodas aptuveni 10 kilometru attālumā. Bruņutehnikas pārvietošanās ar kravas mašīnu palīdzību šajā posmā prasa gan nopietnu loģistikas plānošanu, gan finanšu līdzekļus. Atzara izbūve uz Ādažu bāzi atrisinātu šīs problēmas.
Šobrīd ministrija un RB Rail meklē iespējas izvietot atzaru tā, lai neskartu dzīvojamos rajonus. Eksperti apspriež iespējamās būvniecības prasības.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru, jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi no Tallinas līdz Lietuvas robežai ar Poliju, kur atzars savienosies ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Saskaņā ar projektu, vilcieni varēs attīstīt ātrumu līdz 240 kilometriem stundā.
Kopējā projekta vērtība sasniedz 5,8 miljardus eiro, tai skaitā atzara izbūvi starp Kauņu un Viļņu. Daļu izdevumu segs Eiropas Savienība. Plānots, ka būvniecība tiks pabeigta līdz 2026. gadam, taču projektā pastāvīgi parādās strīdi starp tā dalībniekiem, savukārt izmaksas pastāvīgi pieaug.