RĪGA, 23. jūnijs – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits izsludināja likumu par administratīvi teritoriālo reformu, saskaņā ar kuru no 2021. gada valstī būs 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Dokuments publicēts oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Iepriekš 46 Latvijas pašvaldību vadītāji vērsās pie prezidenta savstarpējā vēstulē, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.
Tomēr Levits jau piektdien paziņoja, ka likumu izsludinās. Prezidents atzīmēja, ka reforma ir nepieciešama, lai celtu pašvaldību potenciālu un pašvaldības pakalpojumu kvalitāti. Taču valsts vadītājs atzina, ka sagatavošanas posms nav bijis pietiekami pārdomāts, tā kā likumu centās pieņemt pēc iespējas ātrāk, rūpīga situācijas analīze netika veikta.
Pēc valsts vadītāja domām, deputāti ievērojami uzlabojuši sākotnējo reformas projektu, iekļaujot tajā Levita piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšanu un paredzot, ka vietējām kopienām būs sava demokrātiski ievēlēta pārstāvniecība pagastu un mazpilsētu līmenī, lai risinātu vietējās nozīmes jautājumus. Projekts paredz ilgtermiņa pilsētu un pagastu attīstību, ņemot vērā to piederību vēsturiskajiem novadiem – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai.
Saeima apstiprināja likumu par administratīvi teritoriālo reformu 10. jūnijā. Tas paredz, ka no 2021. gada 1. jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības esošo 119 vietā.
Saskaņā ar jauno likumu, no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statusu iegūs Koknese un Iecava, savukārt no 2022. gada 1. jūlija par pilsētām kļūs Ādaži, Mārupe un Ķekava.
Pilsētas Latvijā tiks iedalītas valsts nozīmes pilsētās un novadu nozīmes pilsētās. Valsts nozīmes pilsētas statusu saņems Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.